Sistēmiska terapija
Sistēmiska terapija ir viens no onkoloģiskās ārstēšanas pamatakmeņiem, kas ietver medikamentu ievadīšanu organismā, lai iznīcinātu vēža šūnas vai apturētu to vairošanos visā ķermenī. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā šo ārstēšanu nodrošina Onkoloģijas klīnika, izmantojot starptautiski atzītus ārstēšanas protokolus un jaunākās paaudzes medikamentus.
Atkarībā no audzēja veida, stadijas un pacienta individuālajiem rādītājiem, tiek pielietotas dažādas sistēmiskās terapijas metodes vai to kombinācijas:
Ķīmijterapija: Klasiska ārstēšanas metode, kurā izmanto citotoksiskus medikamentus, kas aptur strauji dalošos šūnu (tostarp vēža šūnu) augšanu.
- Mērķterapija: Precīzijas medicīnas metode, kurā medikamenti mērķtiecīgi iedarbojas uz konkrētām molekulām vēža šūnās, bloķējot to augšanas signālus.
- Imūnterapija: Inovatīva pieeja, kas aktivizē pacienta imūnsistēmu, lai tā spētu atpazīt un iznīcināt audzēja šūnas.
Hormonterapija: Tiek pielietota hormonjutīgu audzēju (piemēram, krūts vai prostatas vēža) gadījumos, lai bloķētu hormonu ietekmi uz audzēja augšanu.
Lielākā daļa sistēmiskās terapijas procedūru tiek veikta ambulatori Ķīmijterapijas dienas stacionārā. Tas nozīmē, ka pacients ierodas slimnīcā uz procedūru, saņem nepieciešamos medikamentus un tajā pašā dienā var doties mājās, saglabājot savu ierasto dzīves ritmu.
Medikamenti tiek ievadīti intravenozi (ar sistēmu palīdzību), iekšķīgi (tablešu veidā) vai zemādā.
Procedūru laikā pacienti atrodas ērtos, speciāli pielāgotos krēslos profesionāla un atsaucīga medicīnas personāla uzraudzībā.
Stradiņa slimnīcā tiek pievērsta īpaša uzmanība terapijas drošībai:
Vēnu saudzēšana: Lai pasargātu perifērās vēnas ilgstoša ārstēšanas kursa laikā, pacientiem tiek piedāvāta iespēja implantēt zemādas portu sistēmas (Port-a-cath), kas padara medikamentu ievadīšanu nesāpīgu, drošu un ērtu.
Atbalsta terapija: Līdztekus pretvēža zālēm tiek nodrošināta atbalsta terapija (pretslikdūša, pretsāpju medikamenti u.c.), lai maksimāli mazinātu blakusparādības un uzlabotu pacienta pašsajūtu.
Lēmumu par piemērotāko sistēmiskās terapijas veidu un shēmu katram pacientam individuāli pieņem multidisciplinārs ārstu konsīlijs.
Video - Kas ir ķīmijterapija?
Video - Ķīmijterapijas blaknes
Informatīvais materiāls - Jautājumi un atbildes par ķīmijterapiju
Ķirurģija
Ķirurģija ir viens no onkoloģisko slimību ārstēšanas veidiem. Stradiņa slimnīcā tiek veiktas augstākās sarežģītības pakāpes operācijas, izmantojot modernas tehnoloģijas (mazinvazīvo ķirurģiju, laparoskopiju, neironavigāciju u.c.), lai nodrošinātu maksimālu audzēja izņemšanu, vienlaikus saudzējot pacienta dzīves kvalitāti.
Stradiņu slimnīca nodrošina augstākā līmeņa ekspertīzi un ķirurģisko palīdzību šādās onkoloģijas specializācijās:
Galvas smadzeņu audzēji: Neiroķirurģijas klīnika ir līderis Latvijā, veicot sarežģītas operācijas, izmantojot mikroskopus un neironavigācijas iekārtas, lai precīzi atdalītu audzēju no svarīgiem smadzeņu centriem.
- Galvas un kakla audzēji: Otorinolaringologi (LOR) un sejas-žokļu ķirurgi veic balsenes, rīkles, mēles, mutes dobuma un deguna blakusdobumu audzēju operācijas, bieži sadarbojoties ar plastikas ķirurgiem rekonstrukcijai.
- Plaušu audzēji: Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā tiek veiktas gan atvērtas, gan mazinvazīvas (videotorakoskopiskas) plaušu rezekcijas un pneimonektomijas.
- Krūts audzēji: Krūts slimību centrā tiek nodrošināta pilna spektra ķirurģija — no orgānu saudzējošām operācijām līdz mastektomijai ar tūlītēju vai atliktu krūts rekonstrukciju, kā arī sargmezgla biopsijas.
- Kuņģa un zarnu trakts: Tiek veiktas kuņģa, tievās un resnās zarnas (kolorektālās) operācijas. Priekšroka tiek dota laparoskopiskām metodēm, kas veicina ātrāku atlabšanu. Par ķirurģijas iespējām Stradiņu slimnīcā vairāk lasi šeit.
- Aknu un žultceļu audzēji: Specializēta hepatobiliārā ķirurģija, veicot aknu rezekcijas un žultsvadu rekonstrukcijas, kas prasa augstu ķirurgu precizitāti un pieredzi.
- Aizkuņģa dziedzeris: Tiek veiktas vienas no sarežģītākajām vēdera dobuma operācijām, tostarp pankreatoduodenālā rezekcija (Whipple operācija).
- Uroloģiskie audzēji: Uroloģijas centrā veic nieru, urīnpūšļa, prostatas un sēklinieku vēža ķirurģiju. Plaši tiek pielietotas endoskopiskas un laparoskopiskas metodes.
- Ginekoloģiskie audzēji: Dzemdes kakla, dzemdes ķermeņa un olnīcu audzēju ārstēšana, iesaistot pieredzējušus onkoginekologus.
- Acu audzēji: Oftolmoloģijas klīnika nodrošina acu audzēju diagnostisku un ārstēšanu ar modernām, mazinvazīvām metodēm.
- Endokrīnie audzēji: Ķirurģiska ārstēšana vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu un virsnieru dziedzeru audzēju gadījumos.
Hematoonkoloģiskie audzēji: Lai gan asins vēža (limfomas, leikozes) ārstēšana pamatā ir medikamentoza, ķirurgi veic diagnostiskas limfmezglu biopsijas vai liesas izņemšanu (splenektomiju) ārstēšanas procesa ietvaros.
Svarīgi: Katra operācija tiek plānota individuāli multidisciplinārā konsīlijā, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un audzēja izplatību.
Staru terapija
Staru terapija ir viena no onkoloģijas pamatmetodēm, kurā tiek izmantots augstas enerģijas jonizējošais starojums, lai iznīcinātu vēža šūnas vai apturētu to dalīšanos. Stradiņa slimnīcas Staru terapijas centrs ir viens no vadošajiem centriem Latvijā, kas nodrošina mūsdienīgu un pacientam maksimāli saudzējošu ārstēšanu.
Staru terapijas centrs strādā ar moderniem lineārajiem paātrinātājiem. Tās ir sarežģītas iekārtas, kas ģenerē staru kūli un spēj to milimetra precizitāte novirzīt tieši uz audzēju. Staru terapeitu rīcībā esošās tehnoloģijas (IMRT, VMAT) ļauj:
Pielāgot stara formu: Starojums precīzi atkārto audzēja formu, maksimāli pasargājot apkārtējos veselos audus un orgānus (piemēram, sirdi, plaušas vai muguras smadzenes).
Kontrolēt procesu: Katra seansa laikā tiek veikta attēlu vadīta kontrole, lai pārliecinātos, ka stars trāpa precīzi mērķī.
Staru terapija parasti ir nesāpīga procedūra, kas līdzinās rentgena izmeklējumam, tikai ilgst nedaudz ilgāk.
1. Sagatavošana (Topometrija): Pirms kursa uzsākšanas pacientam tiek veikta datortomogrāfija, lai izveidotu precīzu ķermeņa 3D modeli.
2. Plānošana: Fiziķu un ārstu komanda izstrādā individuālu apstarošanas plānu, aprēķinot devas un staru leņķus.
3. Seansi: Ārstēšana parasti notiek ambulatori (nav jāpaliek slimnīcā) katru darba dienu. Pats seanss ilgst 10–20 minūtes, kuru laikā pacients guļ uz speciāla galda, bet iekārta rotē ap viņu, nepieskaroties ķermenim.
Atkarībā no diagnozes un slimības stadijas, staru terapiju pielieto ar dažādiem mērķiem:
Radikāla terapija: Ar mērķi pilnībā iznīcināt audzēju (bieži kombinācijā ar ķīmijterapiju).
- Adjuvanta terapija: Pēc operācijas, lai iznīcinātu atlikušās mikroskopiskās vēža šūnas un mazinātu atgriešanās risku.
Paliatīva terapija: Lai mazinātu audzēja radītos simptomus (piemēram, sāpes vai asiņošanu) un uzlabotu dzīves kvalitāti, ja pilnīga izārstēšana nav iespējama.
Svarīgi: Lēmumu par staru terapijas nepieciešamību un veidu pieņem multidisciplinārs ārstu konsīlijs.
Vairāk par staru terapiju lasi šeit.
Hematoloģija
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek nodrošināta augstākā līmeņa specializētā veselības aprūpe pacientiem ar dažādām asins un asinsrades orgānu saslimšanām. Šī palīdzība tiek sniegta Onkoloģijas klīnikas ietvaros, kurā strādājošie speciālisti – hematologi – ir eksperti gan bieži sastopamu, gan retu un sarežģītu patoloģiju risināšanā.
Stradiņu slimnīcā tiek veikta ļaundabīgo asins saslimšanu (asins vēža) diagnostika un terapija. Atšķirībā no citiem onkoloģijas veidiem, asins saslimšanas skar visu organismu, tāpēc ārstēšana prasa īpašu pieeju. Stradiņa slimnīcā tiek ārstētas tādas saslimšanas kā:
Limfomas: Ļaundabīgi audzēji, kas attīstās limfātiskajā sistēmā. Tiek ārstētas gan Hodžkina limfoma, gan dažādi ne-Hodžkina limfomas apakštipi.
- Hroniskas leikozes: Saslimšanas, kurām raksturīga izmainītu balto asinsķermenīšu (leikocītu) pārmērīga vairošanās.
- Multiplā mieloma: Plazmas šūnu audzējs, kas ietekmē kaulu smadzenes un bieži izraisa kaulu bojājumus un nieru darbības traucējumus.
Mieloproliferatīvās saslimšanas: Stāvokļi, kad kaulu smadzenes ražo pārāk daudz noteikta veida asins šūnu (piemēram, eritrocītus vai trombocītus).
Līdztekus onkoloģijai, slimnīcā tiek nodrošināta palīdzība pacientiem ar labdabīgām, bet dzīves kvalitāti ietekmējošām asins patoloģijām:
Sarežģītas anēmijas: Gadījumi, kad ir samazināts sarkano asinsķermenīšu skaits vai hemoglobīna līmenis, un kuru cēloņu noskaidrošanai nepieciešama padziļināta izmeklēšana.
- Trombocitopēnijas: Stāvokļi ar samazinātu trombocītu skaitu, kas rada paaugstinātu asiņošanas risku.
Koagulopātijas: Iedzimti vai iegūti asins recēšanas traucējumi.
Lai uzsāktu precīzu ārstēšanu, Stradiņa slimnīcā tiek nodrošināts pilns diagnostikas cikls. Tā kā asins slimību gadījumā izmaiņas notiek šūnu līmenī, diagnostikā izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar Stradiņu slimnīcas Apvienoto laboratoriju, Patoloģijas institūtu un citām Latvijas laboratorijām. Tiek veiktas:
Kaulu smadzeņu aspirācija un trepanobiopsija: Procedūras, kuru laikā tiek paņemts neliels kaulu smadzeņu paraugs (parasti no iegurņa kaula), lai mikroskopā novērtētu asins šūnu veidošanās procesu.
- Imūnhistoķīmiskā testēšana: Specifiska audu krāsošana, kas ļauj atšķirt dažādus audzēju veidus, kas parastā mikroskopā izskatās līdzīgi.
Ģenētiskā un molekulārā analīze: Tiek meklētas specifiskas gēnu mutācijas un hromosomu izmaiņas, kas palīdz prognozēt slimības gaitu un izvēlēties piemērotākos medikamentus.
Stradiņa slimnīcā pacientiem tiek nodrošināta terapija atbilstoši aktuālajām starptautiskajām vadlīnijām. Ārstēšanas plāns bieži ietver:
Ķīmijterapiju: Medikamentu izmantošanu, lai iznīcinātu strauji dalošās audzēja šūnas.
- Mērķterapiju: Inovatīvus medikamentus, kas atpazīst un bloķē specifiskus mehānismus vēža šūnās, tādējādi saudzējot veselās šūnas.
- Imūnterapiju: Monoklonālo antivielu izmantošanu, kas palīdz pacienta paša imūnsistēmai atpazīt un uzbrukt audzēja šūnām.
Atbalsta terapiju un asins komponentu transfūziju: Pacientiem tiek nodrošināta eritrocītu, trombocītu un plazmas pārliešana, kas ir kritiski svarīga, lai uzturētu organisma funkcijas ārstēšanas laikā.
Rehabilitācija
Rehabilitācija ir neatņemama un būtiska onkoloģiskās ārstēšanas sastāvdaļa. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek nodrošināta visaptveroša rehabilitācija, kuras mērķis ir ne tikai atjaunot pacienta fiziskās spējas, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti, mazināt ārstēšanas blakusparādības un veicināt atgriešanos ikdienas dzīvē un darba ritmā.
Rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra ietvaros, cieši sadarbojoties ar ārstējošajiem onkologiem un ķirurgiem.
Rehabilitācijas procesā tiek iesaistīta dažādu speciālistu komanda, lai risinātu katra pacienta individuālās vajadzības:
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti: Novērtē pacienta funkcionālo stāvokli un sastāda individuālu rehabilitācijas plānu.
- Fizioterapeiti: Palīdz atjaunot kustību apjomu, muskuļu spēku un līdzsvaru, kā arī māca elpošanas vingrinājumus, kas ir īpaši svarīgi pēc krūškurvja un vēdera dobuma operācijām.
- Ergoterapeiti: Palīdz apgūt vai atjaunot ikdienas pašaprūpes iemaņas, konsultē par vides pielāgošanu un palīglīdzekļu izvēli, kā arī strādā ar rokas funkciju uzlabošanu.
- Logopēdi: Sniedz palīdzību pacientiem ar rīšanas un runas traucējumiem, kas bieži rodas pēc galvas un kakla audzēju ārstēšanas.
Klīniskie psihologi: Sniedz emocionālo atbalstu pacientam un viņa tuviniekiem, palīdzot pārvarēt trauksmi un depresiju, kas saistīta ar slimību.
Stradiņa slimnīcā rehabilitācija tiek nodrošināta visos ārstēšanas posmos:
1. Pirmsoperācijas (Prehabilitācija): Tiek veikta pacienta fiziskā sagatavošana gaidāmajai operācijai vai terapijai, lai organisms labāk panestu slodzi un ātrāk atjaunotos.
2. Agrīnā rehabilitācija (Akūtā fāze): Tiek uzsākta jau stacionārā uzreiz pēc operācijas (bieži vien jau pirmajā dienā), lai novērstu komplikācijas (piemēram, pneimoniju vai trombozi) un veicinātu vertikalizāciju (piecelšanos).
3. Atjaunojošā rehabilitācija: Tiek turpināta ambulatori vai dienas stacionārā, fokusējoties uz ilgtermiņa funkciju atgūšanu.
Tiek pievērsta pastiprināta uzmanība onkoloģijai specifisku komplikāciju ārstēšanai:
Limfostāzes ārstēšana: Pacientiem (biežāk pēc krūts vēža vai ginekoloģiskām operācijām), kuriem izveidojusies limfas tūska, tiek nodrošināta manuālā limfodrenāža, kompresijas terapija (saitēšana) un speciāla ārstnieciskā vingrošana.
- Nespēka mazināšana: Dozēta fiziskā slodze palīdz mazināt hronisku nogurumu, ko izraisa sistēmiska terapija un staru terapija.
Polineiropātijas mazināšana: Tiek pielietotas fizikālās medicīnas metodes, lai mazinātu jušanas traucējumus un sāpes, kas radušās medikamentozās ārstēšanas rezultātā.
Pakalpojumi ir pieejami gan stacionāra pacientiem ārstēšanās laikā, gan ambulatori ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu.
Personalizēta terapija
Mūsdienu onkoloģijā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta individuālai pieejai, atsakoties no principa "viena ārstēšana der visiem". Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek īstenota personalizēta medicīna (saukta arī par precīzijas medicīnu), kurā ārstēšanas plāns tiek pielāgots ne tikai audzēja atrašanās vietai un stadijai, bet arī tā unikālajām ģenētiskajām un molekulārajām īpašībām.
Lai nozīmētu personalizētu terapiju, tiek veikta padziļināta audzēja izpēte. Sadarbībā ar Patoloģijas institūtu un ģenētikas laboratorijām audu paraugos tiek meklēti specifiski biomarķieri un gēnu mutācijas (izmaiņas DNS), kas veicina konkrētā audzēja augšanu. Tieši šo izmaiņu identificēšana ļauj ārstiem prognozēt, kuri medikamenti būs visefektīvākie konkrētajam pacientam.
Balstoties uz molekulārā profila rezultātiem, tiek pielietotas inovatīvas medikamentozās ārstēšanas metodes:
Mērķterapija: Tiek izmantoti medikamenti, kas mērķtiecīgi atpazīst un bloķē specifiskus mehānismus vēža šūnās (piemēram, noteiktus olbaltumvielu receptorus), tādējādi apturot audzēja dalīšanos un izplatību. Atšķirībā no klasiskās ķīmijterapijas, mērķterapija mazāk ietekmē veselās organisma šūnas.
Imūnterapija: Tiek nozīmēti medikamenti (kontrolpunktu inhibitori), kas palīdz pacienta paša imūnsistēmai atpazīt audzēja šūnas kā "svešas" un aktīvi tās iznīcināt.
Lēmums par personalizētas terapijas uzsākšanu tiek pieņemts multidisciplinārā ārstu konsīlijā. Speciālisti kopīgi izvērtē ģenētisko testu rezultātus, slimības gaitu un pacienta vispārējo veselības stāvokli, lai izvēlētos piemērotāko un drošāko ārstēšanas kombināciju. Šī pieeja ļauj sasniegt augstākus ārstēšanas rezultātus, pagarināt dzīvildzi un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti ārstēšanās laikā.
Multidisciplinārie konsīliji
Stradiņa slimnīcā tiek organizēti 11 dažādu lokalizāciju multidisciplināri onkoloģiskie konsliji.
Multidisciplinārā konsilijā piedalās dažādu specialitāšu ārsti. Konsīlija mērķis ir izvērtojot pacienta izmeklējumu atbildes un pacienta vispārējo stāvokli, pieņemt konkrētām vadlīnijām atbilstošus lēmumus par labāko iespējamo terapijas taktiku. Multidisciplināri konsīliji izvērtē arī radioloģisko izmeklējumu nepieciešamību, kā piemēram, PET/CT, paliatīvās aprūpes nodrošināšanas uzsākšanu un novērošanās taktiku.
Multidisciplināro onkoloģisko konsīliju uzskaitījums un sastāvs:
1. Krūškurvja patoloģiju konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- torakālais ķirurgs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
- patologs
pneimonologs
2. CNS patoloģijas konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- neiroķirurgs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
patologs
3. Galvas–kakla patoloģiju konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- otolaringologs / mutes, sejas un žokļu ķirurgs / oftalmologs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
patologs
4. Vēdera dobuma patoloģiju konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- ķirurgs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
patologs
5. Uroģenitālo patoloģiju konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- urologs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
patologs
6. Krūts slimību konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- ķirurgs/mamologs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
patologs
7. Ādas slimību konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- ķirurgs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
- patologs
dermatologs
8. Ginekoloģisko slimību konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- ginekologs/onkoginekologs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
patologs
9. Neiroendokrīnās onkoloģiskas patoloģijas konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- endokrīnais ķirurgs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
- patologs
endokrinologs
10. Aizkuņģa dziedzera, aknu un žults ceļu slimību konsīlijs
onkologs ķīmijterapeits
- ķirurgs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts vai invazīvais radiologs
- patologs
gastroenterologs
11. Hematoonkoloģisko slimību konsīlijs
hematologs
- radiologs terapeits (staru terapeits)
- radiologs diagnosts
- patologs
- laboratorijas ārsts / ģenētiķis
gastroenterologs, nefrologs, infektologs, pulmonologs, reimatologs, neirologs, kardiologs
Pētījumi
Klīniskie pētījumi ir stingri regulēti un kontrolēti jaunu un modernu medikamentu un ierīču izmēģinājumi.
Klīnisko pētījumu jomu regulē gan vietējie, gan starptautiskie normatīvi. Pētniekiem tiek noteiktas kvalifikācijas prasības un specifisku zināšanu apjoms.
Zāļu klīniskie pētījumi tiek veikti četrās fāzēs: no I līdz IV fāzei. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vienlaikus norit ap 150 klīniskie pētījumi dažādu zāļu un medicīnisko ierīču izstrādei. Slimnīca ieņem līderpozīciju Latvijā kā zāļu klīnisko pētījumu centrs. Sīkāka informācija par klīniskiem pētījumiem Stradiņu slimnīcā lasi šeit.
Pašlaik Onkoloģijas klīnikā aktīvi noris vairāki klīniskie pētījumi. Sīkāku informāciju par pētījumu iespējām jautā savam onkologam.
Paliatīvā aprūpe
Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša palīdzība pacientiem, kuru slimība vairs nereaģē uz ārstējošo terapiju vai kuriem paralēli ārstēšanai nepieciešams būtisks atbalsts. Tā ir pieeja, kuras centrā ir cilvēks, nevis tikai viņa diagnoze.
Sabiedrībā bieži valda uzskats, ka paliatīvā aprūpe attiecas tikai uz dzīves pēdējiem brīžiem, taču onkoloģijā tai ir daudz plašāka nozīme. Tā var tikt uzsākta jau agrīnā slimības stadijā vienlaikus ar specifisko ārstēšanu (piemēram, ķīmijterapiju vai staru terapiju), lai palīdzētu pacientam labāk panest ārstēšanas procesu.
Paliatīvās aprūpes pamatuzdevums ir nodrošināt pēc iespējas augstāku dzīves kvalitāti gan pacientam, gan viņa tuviniekiem. Tā tiecas nevis pagarināt vai saīsināt dzīvi, bet gan padarīt atlikušo laiku – neatkarīgi no tā, vai tie ir gadi vai mēneši – pēc iespējas pilnvērtīgāku, brīvu no sāpēm un emocionālām ciešanām.
Šī aprūpe fokusējas uz četriem galvenajiem virzieniem, lai nodrošinātu pacienta labsajūtu:
1. Fizisko simptomu kontrole: Tā ir prioritāte. Tiek darīts viss iespējamais, lai novērstu vai mazinātu sāpes, elpas trūkumu, sliktu dūšu, nespēku, ēstgribas trūkumu un citus mokošus simptomus, ko rada audzējs vai tā ārstēšana.
2. Psiholoģiskais un emocionālais atbalsts: Nopietna diagnoze rada trauksmi, bailes un depresiju. Paliatīvā aprūpe sniedz drošu vidi, kurā pacients un viņa ģimene var saņemt atbalstu krīzes situācijās un palīdzību pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem.
3. Sociālie jautājumi: Tā palīdz risināt praktiskus jautājumus, kas saistīti ar slimības ietekmi uz ikdienu, pašaprūpes spējām un nepieciešamajiem palīglīdzekļiem.
4. Garīgais atbalsts: Tiek respektētas pacienta vērtības un uzskati, sniedzot iespēju runāt par dzīves jēgu, bailēm no nāves un citiem eksistenciāliem jautājumiem.
Paliatīvā aprūpe apstiprina dzīvi un uzskata nāvi par dabisku procesu, palīdzot pacientiem dzīvot tik aktīvi, cik vien iespējams, līdz pat dzīves beigām.
Vairāk informācijas par Stradiņu slimnīcas Paliatīvās aprūpes centru lasi šeit.
