Primāra profilakse
Vēzis ir viena no biežākajām saslimšanām pasaulē, taču būtiski ir apzināties – daļu onkoloģisko slimību iespējams novērst vēl pirms to attīstības. Tieši tam ir veltīta primārā onkoloģiskā profilakse, kuras mērķis ir samazināt vēža rašanās risku, ietekmējot cēloņus un riska faktorus.
Primārā profilakse ietver pasākumus, kas novērš vai mazina ļaundabīga audzēja veidošanās iespējamību veselam cilvēkam. Atšķirībā no skrīninga (sekundārās profilakses), kas atklāj slimību agrīni, primārā profilakse darbojas pirms slimības sākuma.
7 galvenie primārās onkoloģiskās profilakses virzieni:
1. Smēķēšanas novēršana
Tabakas lietošana ir nozīmīgākais novēršamais vēža riska faktors. Tā ir saistīta ne tikai ar plaušu vēzi, bet arī ar mutes dobuma, rīkles, barības vada, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa un citu audzēju attīstību. Pilnīga atteikšanās no smēķēšanas būtiski samazina vēža risku jebkurā vecumā.
2. Veselīgs uzturs un ķermeņa masas kontrole
Nepilnvērtīgs uzturs, aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids palielina vairāku audzēju risku (zarnu, krūts, dzemdes un citu audzēju).
Ieteikumi:
- uzturā lietot vairāk dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu
- ierobežot sarkanās un pārstrādātās gaļas patēriņu
- samazināt cukura un piesātināto tauku daudzumu
- uzturēt veselīgu ķermeņa masu
Stradiņu slimnīcas uztura speciālisti sniedz konsultācijas par pareizas un sabalansētas diētas izveidi. Endokrinoloģijas centrs sniedz konsultācijas un ārstēšanu pacientiem ar aptaukošanos.
3. Fiziskās aktivitātes
Regulāras fiziskās aktivitātes samazina iekaisumu, uzlabo hormonālo līdzsvaru un imūnsistēmas darbību. Ieteicamas vismaz 150 minūtes mērenas slodzes nedēļā.
Stradiņu slimnīcas Rehabilitācijas medicīnas centrs piedāvā fizioterapijas, ergoterapijas, balneoterapijas, siltumterapijas, fizikālās terapijas pakalpojumus, kā arī ārstniecisko masāžu.
4. Alkohola lietošanas ierobežošana
Alkohols palielina vairāku vēža veidu risku, tostarp mutes dobuma, aknu, barības vada vēža risku. Drošākais risinājums onkoloģiskās profilakses ziņā ir alkohola nelietošana vai būtiska ierobežošana.
5. Aizsardzība pret ultravioletā starojuma ietekmi
Pārmērīga saules un solāriju iedarbība palielina ādas vēža, īpaši melanomas, risku. Profilakse ietver:
- aizsargkrēmu ar SPF lietošanu
- izvairīšanos no intensīvas saules dienas vidū
- solāriju neizmantošanu
Aizdomīgus ādas veidojumus iespējams pārbaudīt pie Stradiņu slimnīcas dermatologiem.
6. Vakcinācija pret onkogēniem vīrusiem
Daļa audzēju ir saistīti ar vīrusu infekcijām. Īpaši nozīmīga ir:
- vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV), kas samazina dzemdes kakla un citu anogenitālo audzēju risku
- vakcinācija pret B hepatītu, kas pasargā no hepatocelulāra vēža
Stradiņa slimnīcā vakcinācija notiek rindas kārtībā, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Par vakcīnu pieejamību interesēties Vakcinācijas kabinetā.
7. Kaitīgo faktoru ierobežošana darba vidē
Darbs ar azbestu, ķīmiskām vielām, jonizējošo starojumu palielina onkoloģisko risku. Darba drošības prasību ievērošana un vides piesārņojuma mazināšana ir būtiska sabiedrības veselības daļa.
Sekundāra profilakse
Sekundārā profilakse onkoloģijā ir valsts organizētas vēža agrīnas atklāšanas programmas, kuru mērķis ir savlaicīgi atklāt priekšvēža izmaiņas vai vēzi agrīnā stadijā, vēl pirms parādās slimības simptomi. Agrīna atklāšana ļauj uzsākt nepieciešamo izmeklēšanu un ārstēšanu laikā, kad izredzes uz veiksmīgu rezultātu ir augstākas un komplikāciju risks mazāks.
Latvijā šāda sekundārās profilakses daļa tiek īstenota ar valsts apmaksātām profilaktiskajām pārbaudēm jeb skrīningu noteiktām iedzīvotāju grupām. Regulāras pārbaudes palīdz identificēt izmaiņas, kas var progresēt līdz ļaundabīgam audzējam, un tādējādi ievērojami samazina saslimstību un mirstību no vēža.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) programma ietver vairākas valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes, kas ir daļa no Latvijas valsts vēža agrīnas atklāšanas sistēmas.
Latvijā ir pieejami 4 valsts apmaksāti skrīningi:
1. Dzemdes kakla vēža profilaktiskā pārbaude
Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem – reizi 3 gados ar citoloģisko testu. Sievietēm vecumā 30–70 gadi – reizi 5 gados ar HPV testu. Nosūtītais uzaicinājums uz pārbaudi tiek sūtīts gan pa pastu, gan elektroniski uz e-adresēm.
2. Krūts vēža profilaktiskā pārbaude (mamogrāfija)
Sievietēm vecumā 50–68 gadi valsts apmaksāta mamogrāfija reizi 2 gados. Šī pārbaude ir efektīvs veids, kā agrīni atklāt krūts audzēju un nepieciešamības gadījumā uzsākt padziļinātu diagnostiku vai ārstēšanu.
3. Zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskā pārbaude
Vīriešiem un sievietēm vecumā 50–74 gadi ģimenes ārstu praksē iespējams veikt slēpto asiņu testu fekāliju paraugā reizi 2 gados. Šī pārbaude ļauj identificēt asiņu klātbūtni izkārnījumos, kas var liecināt par kolorektālu audzēju vai priekšvēža stāvokli.
4. Prostatas vēža profilaktiskā pārbaude
Vīriešiem vecumā 50–75 gadi (un no 45–50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir prostatas vēzis) ģimenes ārsts veic PSA asins analīzi reizi 2 gados.
Galvenie ieguvumi no skrīninga:
- Agrīna slimības atklāšana - skrīnings ļauj atklāt priekšvēža izmaiņas vai vēzi agrīnā stadijā, kad ārstēšana ir vienkāršāka, saudzīgāka un efektīvāka.
- Lielākas izredzes uz izārstēšanos - jo agrāk slimība tiek diagnosticēta, jo labāki ir ārstēšanas rezultāti un izdzīvošanas rādītāji.
- Mazāk sarežģīta ārstēšana - agrīni atklātam vēzim bieži nepieciešama mazāk apjomīga ārstēšana, kas nozīmē īsāku atveseļošanās laiku un mazāku ietekmi uz ikdienas dzīvi.
- Iespēja novērst vēža attīstību - dažos skrīningos iespējams atklāt priekšvēža izmaiņas un tās ārstēt vēl pirms vēzis ir izveidojies.
- Valsts apmaksāta un pieejama pārbaude - skrīnings noteiktās vecuma grupās ir valsts apmaksāts un pieejams bez maksas.
