Latvijā tiek sperts nozīmīgs solis dzīvību apdraudošas sirds un plaušu asinsvadu slimības ārstēšanā. Pacientiem ar hronisku trombembolisku plaušu hipertensiju (HTEPH) tagad pieejama pasaulē atzīta un klīniski efektīva ārstēšanas metode – balona pulmonālā angioplastija (BPA). Šis ir nozīmīgs pavērsiens gan Latvijas veselības aprūpes sistēmas attīstībā, gan pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā.
2024. gada oktobrī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (Sradiņa slimnīca) tika uzsākts pilotprojekts “Sirds–asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kas tiek īstenots Nacionālā veselības dienesta (NVD) programmas “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot diagnostikas un ārstēšanas pieejamību vairākām slimību grupām, ieviešot inovatīvas pieejas un risinājumus Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
Viena no šīm pacientu grupām ir cilvēki ar hronisku trombembolisku plaušu hipertensiju (HTEPH) – dzīvību apdraudošu slimību, kuras gadījumā plaušu artērijas tiek nosprostotas ar neizšķīdušiem trombiem. Šī slimība ir viena no plaušu hipertensijas formām un tā nopietni ietekmē gan sirds, gan plaušu darbību, ievērojami samazinot pacienta dzīves kvalitāti un ilgumu. Latvijā ar šo slimības formu slimo vairāki simti cilvēku, un tā var skart pacienstus jebkurā vecumā.
Līdz šim Latvijā lielākais izaicinājums bija nodrošināt efektīvu ārstēšanu pacientiem ar hronisku trombembolisku plaušu hipertensiju, kuriem ķirurģiska iejaukšanās nav iespējama. Vienīgā līdz šim pieejamā terapija bija medikamentoza ārstēšana, kas tikai daļēji spēj mazināt simptomus, taču neuzlabo slimības gaitu vai iznākumus.
Par efektīvāko risinājumu šādiem pacientiem mūsdienās tiek uzskatīta balona pulmonālā angioplastija (BPA) – minimāli invazīva procedūra, kas jau starptautiski ir apliecinājusi savu augsto efektivitāti. Šīs procedūras laikā tiek mazināti vai pat pilnībā likvidēti plaušu artēriju nosprostojumi, kas būtiski uzlabo pacientu funkcionālās spējas, slimības gaitu un pagarina dzīves ilgumu.
Pilotprojekta ietvaros BPA tiek integrēta Latvijas veselības aprūpes sistēmā, paplašinot iespējas HTEPH pacientiem. Projekta gaitā plānots veikt vismaz 60 BPA procedūras, nodrošinot būtisku dzīves kvalitātes uzlabojumu vai pilnīgu atveseļošanos aptuveni 40 pacientiem ( nereti vienam pacientam nepieciešamas atkārtotas procedūras). Projekta ietvaros procedūras jau veiktas vairāk nekā 20 pacientiem, uzrādot labus klīniskos rezultātus.
Par procedūras ieviešanu rūpējas Stradiņa slimnīcas speciālistu komanda, kuras vadītājs ir invazīvais kardiologs Andris Skride – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors, Latvijas plaušu hipertensijas centra un Stradiņa slimnīcas Reto slimību kabineta vadītājs. Viņa vadībā jau vairākus gadus notiek vairāki pasaules līmeņa pētījumi plaušu hipertensijas jomā.
Projektā iesaistīti eksperti: pulmonālās hipertensijas speciālists un invazīvais kardiologs, RSU asociētais profesors Ainārs Rudzītis, invazīvās kardioloģijas laboratorijas virsmāsa Aļona Grāve, kardiologs ārsts-rezidents Ričards Kauliņš (RSU), kā arī medicīnas studenti Matīss Zicāns (RSU) un Haralds Cēsnieks (Latvijas Universitāte [LU]).
BPA procedūru ieviešana Latvijas veselības aprūpes sistēmā ilgtermiņā ievērojami paplašinās ārstēšanas iespējas šīs bīstamās slimības pacientiem, vienlaikus būtiski uzlabojot viņu slimības gaitu un dzīves kvalitāti un ilgumu.
Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekts «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija». Līguma Nr. NVD-9/96-2024, ID Nr. 04.
