Pieraksta tālrunis: 67069280
Iestatījumi
Fonta izmērs
Kontrasts

Sirds transplantācija

Mūsdienās hroniska sirds mazspēja ir bieži sastopama slimība pieaugušo populācijā. Populācijai novecojot, uzlabojoties ārstēšanas iespējām un sirds mazspējas pacientu dzīvildzei, pieaug arī galēji smagas (“advanced”) sirds mazspējas sastopamība. Galēji smagas sirds mazspējas gadījumā pacientiem saglabājas slimības simptomi, neskatoties uz ārstēšanu ar medikamentiem un dažos gadījumos arī ar specializētām sirds resinhronizācijas ierīcēm.

Sirds transplantācija ir ķirurģiska ārstēšanas metode, kuru pielieto sirds slimību beigu stadijās, kad medikamentozā vai ķirurģiskā ārstēšana vairs nav iespējami. Sirds transplantācijas laikā recipienta jeb orgāna saņēmēja slimā sirds tiek izoperēta un tās vietā ievietota vesela sirds no cita cilvēka - donora.

Sirds transplantācija būtiski uzlabo dzīvildzi, dzīves kvalitāti, fizisko stāvokli un spēju atgriezties darbā. Mūsdienās viena gada dzīvildze pēc sirds transplantācijas ir ap 90% un vidējā dzīvildze ir 12,2 gadi, kas kopumā būtiski pārsniedz dzīvildzi, kāda ir sagaidāma pacientiem ar galēji smagu sirds mazspēju.

Galvenais ierobežojums sirds transplantācijai ir donoru trūkums gan Latvijā, gan pasaulē.

Būtiskākie sarežģījumi pēc transplantācijas saistīti ar ilgstošu imūnsupresīvu terapiju, kas nepieciešama pēc operācijas, lai recipienta organisms neatgrūstu “svešo” sirdi, tāpēc biežākās komplikācijas ir infekcijas, transplantāta atgrūšana, sirds asinsvadu izmaiņas (vaskulopātija), onkoloģisko slimību attīstība, nieru mazspēja un cukura diabēts.

Sirds transplantācijas iemesli

Visbiežākie iemesli sirds transplantācijai ir:

  • koronārā sirds slimība (nereti pārciests plašs miokarda infarkts);
  • kardiomiopātijas (visbiežāk dilatācijas kardiomiopātija);
  • pārciests miokardīts;
  • sirds vārstuļu slimības;
  • toksisks sirds muskuļa bojājums;
  • iedzimtas sirdskaites;
  • atkārtoti dzīvībai bīstami ritma traucējumi;
  • iepriekšējā sirds transplantāta mazspēja/atgrūšana/asinsvadu izmaiņas (vaskulopātija).

Retos gadījumos kombinējas sirds un citu orgānu mazspēja un var būt nepieciešama vairāku orgānu vienlaicīga transplantācija.

Latvijā sirds transplantāciju veic Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (turpmāk - PSKUS), kur ārstu komanda veic sirds transplantācijas kandidātu izvērtēšanu, izmeklēšanu un uzraudzību pirms un pēc sirds transplantācijas.

Sirds transplantācijas kandidātu izvērtēšana

Pirms tiek lemts par pacienta piemērotību sirds transplantācijai, nepieciešama plaša izmeklēšana, lai izvērtētu iespējamās kontrindikācijas. Šo izvērtēšanu veic ārstu komanda un tā ietver pacienta izmeklēšanu, psiholoģisko un sociālo izvērtējumu, papildus izmeklējumu veikšanu, piemēram, laboratoriskos izmeklējumus, radioloģiskos izmeklējumus (visbiežāk - rentgenogrāfiju, datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju, koronāro artēriju angiogrāfiju, reizēm magnētisko rezonansi), sirds labo daļu kateterizāciju. Nereti nepieciešama arī zobārsta, ginekologa, onkologa u.c. speciālistu iesaiste.

Izvērtējot visu informāciju, ārstu komanda pieņem lēmumu, vai pacients ir piemērots kandidāts sirds transplantācijai.

Sirds transplantācijai ir piemēroti pacienti, kuriem ir:

  • smaga sirds mazspēja (III-IV funkcionālā klase), neskatoties uz optimālu medikamentu lietošanu vismaz 3 mēnešus vai optimāla medikamentoza terapija nav iespējama;
  • izteikti funkcionāli ierobežojumi sirds mazspējas dēļ;
  • nieru un/vai aknu darbības pasliktināšanās sirds mazspējas dēļ;
  • atkārtotas dzīvībai bīstamas aritmijas;
  • bieža stacionēšana sirds mazspējas simptomu pasliktināšanās dēļ (divas vai vairāk pēdējā gada laikā).

Bez šīm sirds mazspējas izpausmēm, pacientam jābūt motivētam, labi informētam par savu slimību un tās ārstēšanas iespējām, emocionāli stabilam un bez sociālām kontrindikācijām (atkarības, slikts sociālais nodrošinājums).

Sirds transplantācijai nav piemēroti pacienti, kuriem ir:

  • aktīva infekcija;
  • citas slimības, kas var būtiski ietekmēt dzīvildzi, neatkarīgi no sirds mazspējas, piemēram, nieru, aknu vai plaušu slimības, slikti kontrolēts cukura diabēts;
  • vecums virs 70 gadiem, kas var ietekmēt atlabšanas iespējas pēc sirds transplantācijas;
  • nesena onkoloģiska slimība;
  • izteikts liekais svars (ķermeņa masas indekss virs 35 kg/m2);
  • līdzestības problēmas. Pacienti, kuri patvaļīgi atceļ nozīmētos medikamentus, neapmeklē ārsta vizītes vai plānotos izmeklējumus, pārmērīgi lieto alkoholu, smēķē, lieto narkotiskas vielas, tiek uzskatīti par nepiemērotiem sirds transplantācijai, jo ar savu dzīvesveidu un izturēšanos apdraud transplantētā orgāna funkcionēšanas spēju

Būtiski ir saprast, kuriem pacientiem sirds transplantācija vēl nav nepieciešama, bet ir vajadzīga regulāra novērošana pie kardiologa, lai nepalaistu garām brīdi, kad slimība progresē un pacients vairāk nav piemērots transplantācijai.

Uzraudzība pirms sirds transplantācijas

Kad ārstu komanda ir pieņēmusi lēmumu un pacients IR piemērots sirds transplantācijai, pacients paraksta informētu piekrišanu un tiek iekļauts sirds transplantācijas gaidītāju (recipientu) rindā.

Sirds transplantācija var notikt tikai tad, ja recipienta un sirds donora augums un svars ir atbilstoši, tāpat, ja ir saderība asins grupai un vairākiem specifiskiem rādītājiem asinīs. Lai izvērtētu šos rādītājus un noteiktu, vai nav attīstījusies jauna infekcija (piemēram, hepatīts, HIV u.c.) potenciālajam recipientam ir regulāri jāierodas PSKUS uz asins analīžu veikšanu (vidēji 1x 3-4 mēnešos), jābūt kardiologa - sirds transplantācijas koordinatora uzraudzībā un jāinformē koordinators par gaidāmu prombūtni, atrašanos ārpus valsts, klīniskā stāvokļa pasliktināšanos u.c. faktoriem.

Atrodoties sirds transplantācijas gaidīšanas rindā, var būt vajadzība atkārtoti veikt radioloģiskos, invazīvos, ehokardiogrāfijas u.c. izmeklējumus, atkarībā no pacienta slimības, veselības stāvokļa un iepriekšējo izmeklējumu rezultātiem. Pastāvīgi ir jāturpina lietot nozīmētie medikamenti, jāievēro sniegtās rekomendācijas par uzturu un dzīvesveidu.

Pacientiem, kuri gaida sirds transplantāciju, jābūt vakcinētiem pēc valsts imunizācijas plāna, papildus jāvakcinējas pret vīrushepatītu B, pneimokoku un gripu, kā arī citām infekcijas slimībām, ja tas noteikts individuāli.

PIRMS sirds transplantācijas

Atrašanās sirds transplantācijas gaidītāju rindā nozīmē, ka jebkurā brīdī pacients var saņemt zvanu par gaidāmu sirds transplantāciju. Tās var būt dienas, nedēļas vai pat vairāki gadi. Telefonam vienmēr ir jābūt ieslēgtam un pacientam sazvanāmam. Ja recipientu nevar sazvanīt, vienmēr cenšamies zvanīt tuviniekiem, kuru kontakttālrunis ir norādīts, pacientu uzņemot sirds transplantācijas gaidītāju rindā. Ja tas neizdodas, recipients var zaudēt sirds transplantācijas iespēju.

Kad ir pārbaudīta individuālā saderība, saderinot donora un recipienta asins paraugus laboratorijā, un konstatēta atbilstība, recipients saņem telefona zvanu no koordinatora. Vispirms tiek noskaidrots, vai recipienta veselības stāvoklis ir atbilstošs, nav akūtas infekcijas pazīmes, paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Sekojoši - sirds transplantācijas recipientam ar personīgo transportu jāierodas PSKUS Neatliekamās medicīnas centrā tuvākajā iespējamajā laikā. Lūdzam iepriekš parūpēties par iespēju nokļūt PSKUS, kad tāda nepieciešamība radīsies un to pārrunāt ar tuviniekiem/atbalsta personām (ierašanās var notikt arī nakts laikā).

Līdzi jāņem:

  • personu apliecinoši dokumenti;
  • iepriekšējā medicīniskā dokumentācija;
  • lietoto medikamentu saraksts;
  • higiēnas piederumi;
  • ērts maiņas apģērbs un apavi.

Vairumā gadījumu recipients kopš koordinatora zvana nedrīkst ēst un dzert, lai sagatavotos sirds operācijai un anestēzijai.

Ierodoties slimnīcā notiek saruna ar kardioķirurgu, anesteziologu un pēc nepieciešamības ar citiem speciālistiem, tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, radioloģiskie izmeklējumi, lai pārliecinātos par recipienta veselības stāvokli un gatavību sirds transplantācijai. Pozitīva lēmuma gadījumā pacients tiek gatavots sirds transplantācijas operācijai.

Sirds transplantācija

Sirds transplantācija sastāv no vairākiem paralēli noritošiem etapiem. Kamēr atsevišķa ārstu komanda veic “jaunās” sirds atgūšanu no donora ķermeņa, recipients tiek sagatavots transplantācijas operācijai, vests uz operāciju zāli un tiek uzsākta vispārējā anestēzija.

Brīdī, kad saņemta ziņa, ka donora sirds ir izņemta un ir derīga transplantācijai, tiek uzsākta operācija recipientam. Šī ir atvērta sirds operācija un norit mākslīgās asinsrites apstākļos, t.i. sirds un plaušu funkciju nodrošina speciāla aparatūra. Tās laikā “vecā” sirds tiek izņemta un aizvietota ar donora sirdi, sašujot visus maģistrālos sirds asinsvadus. Šāda tipa operācijas ilgst vairākas stundas un to ietekmē vairāki faktori, piemēram, jau iepriekš veikta atvērta sirds operācija.

Pēc operācijas pacients tiek pārvests uz intensīvās terapijas nodaļu, kur sākotnēji tiek turpināta mākslīgā plaušu ventilācija, tiek ievadītas zāles un kontrolēti vitālie rādītāji.  Aptuveni otrajā pēcoperācijas dienā tiek izņemtas perikarda drenāžas caurulītes.

PĒC sirds transplantācijas

Dažas dienas pēc sirds transplantācijas operācijas Jūs pavadīsiet intensīvajā terapijā un, kad stāvoklis būs stabils, tiksiet pārvests uz 91. nodaļu, kur turpināsiet ārstēšanos un aktivāciju. Vidēji tās ir 10-14 dienas. Pēc tam sekos rehabilitācija r.c. “Vaivari’’, kur Jūs pakāpeniski atgūsiet savas fiziskās spējas un dzīves kvalitāti.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas Jums būs jāierodas uz kontroles vizītēm pie uzraugošā kardiologa PSKUS (sākumā ik nedēļu, pēc tam pakāpeniski retāk), tādēļ būs nepieciešams jau iepriekš skaidri zināt, vai šāda iespēja būs. Vizīšu laikā Jums jāinformē kardiologs par savām sajūtām, jāizrunā visi neskaidrie jautājumi, kā arī, Jums tiks veiktas  analīzes un ehokardiogrāfija. Laiku pa laikam būs nepieciešama  īslaicīga uzturēšanās stacionārā padziļinātu izmeklējumu veikšanai (sirds biopsijas veikšanai, koronarogrāfijai u.c.).

Kontroles vizītes būs nepieciešamas, lai laicīgi pamanītu jebkādus iespējamās atgrūšanas reakcijas vai infekcijas simptomus (elpas trūkums, drudzis, nespēks, samazināts urīna daudzums vai svara pieaugums).

Jūsu kardiologs sniegs rekomendācijas par dzīves veidu, fiziskām aktivitātēm, diētu, par lietām un paradumiem, no kuriem vajadzētu izvairīties.

Pēc sirds transplantācijas Jums būs visu mūžu jālieto medikamenti, kuru regulāra lietošana būs vitāli svarīga. Šie medikamenti (imunsupreseanti) samazinās imūnās sistēmas aktivāciju. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu iespējamo transplantāta atgrūšanas riskus. Vienlaikus nedaudz paaugstināsies iespēja saslimt ar dažādām infekcijām, tādēļ īpaši svarīga būs higiēnas ievērošana un, ja  nepieciešams, Jums tiks nozīmētas antibiotikas. Tikpat svarīgi būs lietot zāles arī visu  blakusslimību ārstēšanai.

Lai to atvieglotu, izveidojiet ikdienā lietojamo medikamentu sarakstu un nēsājiet to līdzi, lai varētu informēt arī citus medicīnas darbiniekus, ar kuriem var nākties sastapties. Imunsupresīvie medikamenti var  paaugstināt risku saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, tādēļ svarīga ir ikgadēja izmeklējumu veikšana, lai laicīgi atklātu onkoloģiskās slimības.

Bet, neraugoties uz zināmām neērtībām,, kopumā Jūsu dzīves kvalitāte būs līdzīga tai, kāda bija pirms saslimšanas ar sirds mazspēju.