STRADIŅI - NĀKOTNES SLIMNĪCA

23. Novembris

 

 

Ar šādu nosaukumu 1.novembrī Stradiņa slimnīca organizēja zinātnisku konferenci, kas pulcēja gandrīz 900 ģimenes ārstus, citu ambulatoro iestāžu un slimnīcu pārstāvjus – kolēģus un veselības darba organizatorus no visas valsts. Konferences ievadā tās mērķi formulēja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs, saasinot auditorijas uzmanību uz to, ka Stradiņa slimnīcas speciālisti vēlas radošāku sadarbību savas pieredzes nodošanā kolēģiem visā valstī, jo  „mēs visi esam atbildīgi par to, lai Latvija ātrāk sasniegtu Eiropas līmeni veselības aprūpē. Mēs zinām, ka šodien spertais solis uz priekšu saistās ar daudzu tūkstošu mūsu cilvēku cerībām izdzīvot, atgūt zaudēto veselību un mums jāspēj viņiem jau šodien nodrošināt kvalitatīvāku dzīvildzi. ”  

 Slimnīcas Stratēģijas Padomes vārdā runāja asoc.prof.Andrejs Ērglis, uzsverot, ka slimnīca attīstās kā uzņēmums, ir izveidota skaidra biznesa struktūra, „jau šodien  ir diezgan liela pārliecība, ka mēs varam plānot nākotnes darbus un arī tas ir redzams, ka  domāšana, kas gan, manuprāt, vienmēr ir bijusi ļoti dinamiska mūsu slimnīcā, ir mainījusies”. Raksturojot perspektīvu, A.Ērglis izvirzīja jautājumus par to, kādā veidā medicīna attīstīsies, ko darīs  ārsti, ko māsas, vai būs jaunas specialitātes, „kas apkalpos robotus, un kas būs tie, kas mūs aizsargās no tiem pašiem  robotiem”. Ar  prieku tika atzīmēts, ka „mainījies ir tas, ka specialitātes ir ievērojami saplūdušas un tas, man liekas, ir slimnīcas lielākais spēks, ja mēs skatāmies uz Eiropas un citu valstu paraugiem, jo mūsu slimnīcā mēs vienmēr varam lūgt padomu viens otram – ir ārkārtīgi svarīga šī specialitāšu integrācija, lai pacientam nebūtu jādomā, vai viņam vēl kas  kaiš, pie kura ārsta vēl  iet”. Arī zinātne kļūst multidisciplināra, savā uzrunā atzīmēja  Izglītības un  zinātnes departamenta direktors  profesors Dainis Krieviņš, „ šīs robežas izzūd klīniskā medicīnā, tās izzūd zinātnē. Arvien vairāk sadarbība ir gan starp nozarēm, gan arī ne tikai starp mediķiem, bet arī ar fiziķiem, biologiem un citu profesiju pārstāvjiem. Gandrīz visas starptautiskās vadlīnijas, kas ir pieņemtas Eiropā vai pasaulē, ļoti bieži tiek aprobētas Latvijā caur Stradiņa slimnīcu, un mēs esam tie, kas pielāgojam šīs vadlīnijas un pārliecināmies, kā tās labāk ieviest dzīvē un mūsu slimniekiem līdz ar to arī sniegt labāku palīdzību. Universitātes slimnīcai ir jādomā, ne tikai kā labi ārstēt šodien, bet ir jādomā 10-15, varbūt pat 20-25 gadus uz priekšu, kā mēs ārstēsim nākotnē. Un par to tiek domāts, aktīvi veicot starptautisko sadarbību un iekšējo –ar institūtiem, kas atrodas mūsu slimnīcā, ar Latvijas Universitāti, ar Rīgas Stradiņa universitāti, dažādu grantu projektu, doktorantūru attīstībā„. D.Krieviņš izteica gandarījumu, ka „šodien mēs esam sasnieguši tādu normālu Dānijas, kas man ļoti patīk, slimnīcu līmeni, kur pašu ārstu iniciētā pētījumu sadaļa aizņem 50% un dažādu farmāciju firmu un tehnoloģisko firmu pētījumi – 50%. Jāsaka, ka mēs arī esam spējuši  nopelnīt zinātnē un izglītībā un tādējādi rast finansējumu, lai varētu attīstīt mūsu pašu ārstu iniciētos pētījumus”.


Attīstības biroja vadītājs Aldis Rozenbergs  informēja par jauno slimnīcas korpusu būvēšanas   plāniem un to realizācijas gaitu, bet viesis no Nīderlandes –Tons Venhovens runāja par moderno slimnīcu celtniecības pieredzi pasaulē, raksturojot Stradiņa jaunās slimnīcas kompleksa nozīmi  starptautiskā kontekstā.Dienas gaitā konferencē tika sniegti vēstījumi un notika uzskatāmi demonstrējumi par attīstības tendencēm gandrīz visās medicīnas nozarēs. Šī bija vērtīga jaunas informācijas diena – tā konferences dalībnieki novērtēja tās saturu, bet ģimenes ārstu asociācija aicināja rast iespēju  biežāk tikties, lai regulāri saņemtu jaunu informāciju praktiskam darbam ar pacientiem.Konferencei apsveikumu ar laba vēlējumiem tās darbā bija atsūtījis Valsts Prezidents Valdis Zatlers.
Vairāk par konferenci lasiet žurnālā „Stradiņa slimnīcas ziņas” decembra numurā un žurnālā Doctus
.