Tās laikā pneimonologs izvaicās pacientu par simptomiem, iespējamajiem izraisītājiem, agrākajām slimībām. Parasti veic spirogrāfiju ar bronhu dilatācijas testu, iespējams, nepieciešams būs arī bronhu provokācijas tests. Kad diagnoze ir noteikta, ārsts kopā ar pacientu pārrunā ārstēšanas iespējas. Tiek pārrunātas dažādas medikamentu grupas un to lietošanas veidi, kā arī citas astmas ārstēšanas un profilakses metodes, kā arī iemācīts atpazīt uzliesmojuma simptomus. Var tikt sastādīts plāns, kas paredzēs, kādu medikamentu pacientam jālieto, cik bieži, kās jādara, ja simptomi pastiprinās, kādos gadījumos jāvēršas pie ārsta un cik bieži jānāk uz regulārajām vizītēm. Vizītes pacients tiek apmācīts lietot atbilstošu inhalatoru, ja nepieciešams, pacientam tiek ieteiktas arī dažādas paškontroles metodes, piemēram, regulāri pīķa plūsmas mērījumi.
Fakti par procedūru
Ja ir laba sadarbība starp ārstu un pacientu, parasti var panākt ļoti labu astmas kontroli;
Laba astmas kontrole nozīmē to, ka cilvēkam nav ierobežojumu ne ikdienišķas fiziskas slodzes laikā, ne arī sportojot;
Lai labi kontrolētu astmu, svarīgi būt labi informētam par iespējamo ārstēšanu un atpazīt uzliesmojuma simptomus;
Ļoti svarīgi inhalējamos medikamentus lietot pareizi.
Sagatavošanās procedūrai
Līdzi jāņem visi iepriekšējo izmeklējumu rezultāti;
Ja pacientam ir sūdzības par elpas trūkumu, klepu, smagumu krūtīs, čīkstēšanu vai sēkšanu, pirms pneimonologa apmeklējuma vēlams veikt krūšu kurvja rentgenogrammu.
Nozare
Ievads
Ja rodas aizdomas par bronhiālo astmu (klepus, svilpošana, čīkstēšana vai sēkšana krūtīs, elpas trūkums, smaguma sajūta krūtīs, citas alerģiskas izpausmes), nepieciešama pneimonologa konsultācija.
Apraksts
Maksas
Nosaukums
Maksa par konsultāciju