- Ateroskleroze
Tā ir patstāvīga izplatīta saslimšana, ko raksturo artēriju sieniņu sabiezēšana un elastības zudums, kuras pamatā ir lipīdu (tauku) izgulsnēšanās artērijas iekšējā sieniņā, veidojoties pangai (aterosklerotiski sašaurinātais rajons), kas sastāv no taukiem (galvenokārt holesterīns), gludās muskulatūras šūnām un saistaudiem. Tā rezultātā asinsvads sašaurinās un asinsapgāde ir traucēta.
- Koronārā sirds slimība (KSS)
Tā ir slimība, kad rodas neatbilstība starp sirds asinsapgādi un sirds muskuļa (miokarda) prasībām pēc skābekļa sakarā ar sirds vainagartēriju organisku bojājumu (ateroskleroze) un/vai funkcionāliem traucējumiem (spazms u.c.). Tās biežākās formas ir stenokardija un miokarda infarkts.
- Koronārās sirds slimības riska faktori
Nemodificējamie - vecums, dzimums (vīrieši), nelabvēlīga iedzimtība
Modificējamie - arteriāla hipertensija, smēķēšana, paaugstināts holesterīna daudzums asinīs (paaugstināts kopējais holesterīns, triglicerīdi, zema blīvuma holesterīns un samazināts augsta blīvuma holesterīns), cukura diabēts, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids.
- Asinsspiediens
Pēc Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām (1999.g.)
Optimāls asinsspiediens ir mazāks par 120/80 mm Hg.
Normāls asinsspiediens ir mazāks par 130/85 mm Hg.
Augsti normāls asinsspiediens ir 130-139/85-89 mm Hg.
- Stenokardija
Tipiskai stenokardijai raksturīgi 3 galvenie simptomi:
1. Žņaudzošas, spiedošas sāpes aiz krūšu kaula, kas izstaro uz augšu un pa kreisi, uz kaklu, kreiso roku, apakšžokli un ir 2-5 minūtes ilgas.
2. Lēkmi provocē slodze vai emocionāls stress.
3. Lēkme pāriet mierā vai no nitroglicerīna.
Tomēr var būt arī netipiska stenokardija.
- Koronārā angiogrāfija (koronarogrāfija)
Tā ir sirds un asinsvadu izmeklēšanas metode, kas parāda, kurā vietā un cik lielā mērā sirds vainagartērija (-as) ir sašaurināta (-as). Tas ir vienīgais izmeklējums, kas ļauj spriest par asinsvadu stāvokli, lai pēc tam izteiktos par slimībai atbilstošu ārstēšanu: medikamenti, koronārā angioplastija jeb vainagartēriju paplašināšana, vainagartērijas šuntēšanas operācija.
- Koronarogrāfijas norise
Procedūras laikā ārsts, vietējā anestēzijā iedurot cirkšņa artērijā (vai paduses artērijā) un ievadot tajā garas zondes (caurulītes), iekļūst sirds vainagartērijās- sākumā kreisajā un pēc tam labajā. Vainagartērijās ievada kontrastvielu un ar modernu rentgenaparatūru iegūst dažādu projekciju uzņēmumus, nosakot sašaurinājuma vietu. Pēc procedūras 10-15 minūtes artērijas punkcijas vieta tiek nospiesta, lai nodrošinātu asins sarecēšanu un brūces slēgšanos. Procedūra nav sāpīga- nedaudz nepatīkama ir artērijas punkcija, tai ir neliels risks.
- Koronārā angioplastija (perkutānā transluminālā koronārā angioplastija-PTCA)
Tā ir ārstēšanas metode sašaurināto sirds asinsvadu paplašināšanai, kas uzlabo asinsapgādi sirds muskulim (miokardam), tādejādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti un ievērojami samazinot turpmāk nepieciešamo medikamentu daudzumu.
- Koronārās angioplastijas norise
Procedūras sākums ir līdzīgs koronārās angiogrāfijas norisei (punktē artēriju, ievada zondes). Ārsts asinsvada sašaurinājuma vietā ieliek īpašu balonzondi, lai pēc tam, piepūšot šo balonu, paplašinātu sašaurināto vietu, bieži šajā vietā tiek ievadīti stenti- metāla sietiņa asinsvada protēzītes, kas sakļautā veidā ar balonzondi tiek nogādātas un izplestas vajadzīgā vietā. Slimnieku sagaida tās pašas izjūtas, kas koronarogrāfijas laikā, tikai balona uzpūšanas brīdī var sajust sāpes, kas līdzīgas stenokardijas lēkmei.
- Stenta implantācija
Stents ir bio-metāliska konstrukcija (sietiņa asinsvada protēzīte), kas koronārās angioplastijas laikā tiek novietota sirds vainagartērijas sašaurinājuma vietā, lai samazinātu artērijas atkārtotas sašaurināšanās iespēju.
- Elektrokardiostimulators (EKS)
Elektrokardiostimulators ir mākslīgs sirds ritma devējs jeb pulsa ģenerators, kas sastāv no miniatūras elektroniskas shēmas un baterijas, ko izmanto aritmiju ārstēšanā. Modernie kardiostimulatori tiek adaptēti katra pacienta specifiskajām vajadzībām.
- Elektrokardiostimulatora (EKS) implantācija
Operācijas norise: Vietējā vai intravenozā anestēzijā izdara ādas griezienu rajonā zem atslēgas kaula 8-10 cm garumā, izdala un punktē vēnu, rentgenkontrolē caur vēnu sirdī tiek ievadīts un lokalizēts viens vai vairāki elektrodi, ar kuru starpniecību EKS novada elektriskos impulsus līdz pacienta sirdij. Kardiostimulatoru ievieto zemādā vai zem krūts muskuļa, operācijas brūci slēdz, uzliek pārsēju.
|
