Sociālā darba dienests
drukāt
Sociālais darbs veselības aprūpē
Gan veiktie pētījumi Paula Stradiņa slimnīcas Sociālā darba dienestā (turpmāk tekstā SDD) 2007. gadā, gan dienesta darba analīze rāda, ka sociālie pakalpojumi slimnīcā šobrīd vairāk ir vērsti uz akūtu problēmsituāciju risināšanu veselības aprūpē, kaut gan sociālais darbs slimnīcā Latvijā un pasaulē pamatā ir palīdzība kritiskā sociālā situācijā nonākušām personām un viņu ģimenēm, kas radušās slimības izraisīto traucējumu dēļ. Tikai 25% gadījumu, kas tiek risināti SDD, ir redzama kritiska sociāla situācija pacientiem un viņu ģimenēm: trūkst iztikas līdzekļu, nav pajumtes, pacienti ir vientuļi, ir izveidojusies krīzes situācija pacienta sociālās funkcionēšanas sfērā, daži slimības dēļ, daži savu sociālās funkcionēšanas spēju dēļ, vairs nevar sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo. Grūtības nodrošināt ar atbilstošu veselības aprūpi, turpmāko terapiju, rehabilitāciju, paliatīvo aprūpi onkoloģiskiem un cerebrālo bojājumu guvušajiem pacientiem bieži tiek novērtētas kā sociālas problēmas, bet patiesībā problēma ir pašā veselības aprūpes sistēmā un tās nodrošinājumā ar šiem aprūpes veidiem.Slimnīcā sociālo darbinieku asociē ar sociālo aprūpi, kas nav adekvāti profesionālajam sociālajam darbam ar specializāciju medicīnā, ko veic slimnīcu sociālie darbinieki ar izglītību medicīnā un sociālajā darbā. Šis darbības lauks ir daudz plašāks, jo prasa plašas zināšanas abos virzienos gan arī lielāku ieguldījumu, novērtējot pacienta un viņa ģimenes bio- psiho-sociālās funkcionēšanas spējas, gan plānojot un piemērojot kādu no psihosociālās terapijas metodēm konkrētā problēmsituācijā. Jānoskaidro un jāizprot ne tikai pacienta veselības stāvoklis, prognozes un aprūpes iespējas, kas bez profesionāļu komandas nav iespējams, bet arī katra konkrētā klienta spējas saņemt palīdzību sociālās sistēmas un likumdošanas ietvaros, lai varētu plānot tālākās palīdzības iespējas. Iejaukšanās klienta problēmsituācijā ir īslaicīga, maksimāli izmantojot visus pieejamos resursus, ar mērķi sasniegt labāko iespējamo risinājumu katrā konkrētā gadījumā.Sociālais darbs paredz ne tikai sociālās aprūpes pakalpojumu koordināciju, bet arī psihosociālu palīdzību klientiem, kas slimnīcā ir pacients un viņa tuvinieki, kā arī starpprofesionāļu komandas dalībnieki. Tā ir gan informācija un izpratnes veidošana, atbalsta sistēmas stiprināšana un paplašināšana, gan psihoemocionāls un sociāls atbalsts problēmsituācijā iesaistītām personām, psihosociāla palīdzība kritiskā situācijā nonākušajiem. Pētījuma rezultāti un iesaistīto klientu problēmu analīze uzskatāmi parāda, ka 82% gadījumu ir grūtības uztvert informāciju, nespēja izprast to un arī pieņemt to, kā uz pašiem attiecināmu. Rezultātā rodas savstarpēja neizpratne, noliegums un faktu nepieņemšana. Šajos gadījumos svarīgi ir visai starpprofesionāļu komandai ( aprūpes māsai un ārstējošam ārstam, sociālajam darbiniekam) mēģināt izprast pašiem un veidot izpratni pacientam un tuviniekiem, katram savas kompetences ietvaros, bet uz vienu pacientam un ģimenei pieņemamu mērķi. Ieguldītais kopējais darbs ļaus izvairīties no daudzām konfliktsituācijām. Sociālā darba kompetences laukā veselības aprūpē slimnīcā ir arī slimnieku sociālās rehabilitācijas - iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā. Tā ir pacientu un tuvinieku informēšana, motivēšana un iespēju piedāvājums mūsu sociālās sistēmas ietvaros. Slimnīca ir īpaša sociālā vide, kurā katrs pacients ienāk ar gaidām pēc profesionālas rīcības, uzmanības un labas attieksmes. Arī mēs vai mūsu tuvinieki varam nokļūt šādā situācijā, tāpēc izturēsimies pret pacientu tā, kā gribētu, lai izturas pret mums.
