Vēsture

drukāt

Latvijā plānveidīgi un zinātniski pamatoti ar aroda veselības jautājumiem sāka nodarboties 60. gados, kad Rīgas Medicīnas institūta Centrālajā Zinātniskās pētniecības laboratorijā tika noorganizēta speciāla higiēnas un arodslimību nodaļa. Tās dibinātājs bija profesors Ļevs Izrailietis (1924.-1980.). Viņa vadībā Paula Stradiņa Republikas Klīniskajā slimnīcā (RKS) 1976. gadā izveidoja Republikas arodslimību centru.

1990. gadā Republikas arodslimību centrs tika reorganizēts un paplašināts. Par centra vadītāju kļuva republikas Veselības Aizsardzības ministrijas (VAM) galvenā arodslimību speciāliste M. Eglīte, kura vadīja centru jau no 1980. gada.

1993. gadā Republikas arodslimību centrs tika pārveidots par Paula Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centru.

Pašreizējā centra vadītāja ir profesore Maija Eglīte.

Centra poliklīniskā arodslimību un staru patoloģijas nodaļa 1990. gadā uzsāka darbu dažos Republikas konsultatīvās poliklīnikas kabinetos, pēc tam tai tika ierādītas telpas bijušajā 2. Medicīniskās skolas barakā.

Par centra poliklīniskās nodaļas vadītāju tika nozīmēta ārste Elvīra Čurbakova, tai pašā gadā darbu sāka ārste Tija Zvagule, imunoloģes: dr. med. Rūta Brūvere un Biruta Popēna, neiroloģe Jeļena Zubareva, nedaudz vēlāk viņām pievienojās endokrinoloģe Renāte Helda, alergoloģe Ineta Grīsle, terapeits Gints Kalniņš, osteologs Andris Cūrišķis, psiholoģe Ingūna Pučeta.

Paralēli klīniskajam darbam tika veidoti arodslimnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistri. Veidojot datu bāzes, problēmas radīja medicīnas informācijas specifika. Reģistra sākotnējo datu sistēmu ieviesa 1990. gadā, ar to strādāja Baiba Lūse, kuru 1992. gadā nomainīja Baiba Dzērve, kura sekmīgi centrā strādā līdz šim laikam.

Svarīga loma Republikas arodslimību centra attīstībā bija P. Stradiņa RKS 29. nodaļai. Dibināta 1953. gadā, sākumā kā terapeitiska nodaļa ar 45 gultām. Tās pirmais vadītājs bija profesors Zeļiks Čerfass. No 1962. gada līdz 1993. gadam 29. nodaļu vadīja talantīgā ārste Lija Dešalīte (prof. Kristapa Rudzīša skolniece). Jāpiebilst, ka vienu gadu no 1989. gada līdz 1990. gadam nodaļas vadītāja bija Tatjana Gauhmane. Turpmākajos gados no 1993.-1996. gadam nodaļu vadīja profesors G. Orļikovs, no 1996. gada līdz šim laikam - docente Tatjana Farbtuha.

29. nodaļā daudzus gadus ir strādājuši ārsti Ēriks Blumbergs, Maija Eglīte, Tatjana Farbtuha, Ingrīda Frickausa, Janīna Hincenberga, Svetlana Karpačevska, Grigorijs Orļikovs, Gunta Rubina, Biruta Pastare, Elizabete Priedīte un Ksenija Smirnova.

Pirmā 29. nodaļas vecākā māsa bija Alda Leiša, kura palika šajā amatā 20 gadus un, pateicoties savam organizatores un pedagoģes talantam, izaudzināja daudzas prasmīgas māsas, tai skaitā arī nodaļas vecākās māsas Rutu Lukševiču (Kalniņu), Maiju Graudiņu, Nadeždu Ivanovu. Par vecākām māsām vēl strādājušas Ludmila Timofejeva (Fomina), Dzintra Ābele un Juta Lisičkina (arī pašlaik). 1969. gadā 29. nodaļā papildus terapeitiskajām gultām atklāja gultas arodslimnieku izmeklēšanai un sarežģītu ārstnieciskās darba ekpertīzes jautājumu risināšanai.

1974. gadā nodaļa pārgāja uz jaunām telpām jaunuzceltajā trīsstāvu korpusā (tagadējā 35. korpusā).

No 1990. gada līdz šim laikam bez arodslimniekiem un personām ar paaugstinātiem riska faktoriem arodslimību attīstībai nodaļā izmeklē arī Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās personas.

1994. gadā tika izveidots Latvijas Valsts Arodslimību un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistrs.

1999. gada janvārī centra poliklīnikas nodaļa no barakas pārgāja strādāt atjaunotā slimnīcas korpusā. Te galvenokārt jāpateicas par aktīvu rīcību Černobiļas asociācijas priekšsēdētājam Arnoldam Vērzemniekam.