Vēsture

Diagnostiskās radioloģijas institūta vēsture

Par Paula Stradiņa KUS Diagnostiskās radioloģijas institūta pirmsākumu tiek uzskatīts 1928. gads, kad LU Medicīnas fakultātes rentgenoloģijas kurss, kuru vadīja profesors Eižens Vēbers kopā ar saviem asistentiem Kristapu Butuli un Stefāniju Linkoviču tika pārveidots par Rentgenoloģijas institūtu (katedru). Vēsturiski tā bija viena no vecākajām katedrām Austrumeiropas valstīs, kā arī ilgus gadus vienīgā Baltijā. Profesors E.Vēbers kā vadītājs ieguldīja lielu darbu, lai attīstītu institūtu, kura vēsturiskais nosaukums ir saglabājies līdz pat mūsdienām, greznojot bijušā Rentgenoloģijas institūta ieeju. Profesors panāca LU Medicīnas fakultātes studentiem obligātās lekcijas un nodarbības rentgenoloģijā, kas veicināja nozares popularitāti mediķu vidū. Desmit gadu laikā izmeklējumu skaits institūtā pieauga vairāk nekā trīskārtīgi, kas bija par iemeslu jaunu un modernu rentgendiagnostikas un rentgenterapijas iekārtu iegādei. 1937. gadā tika izveidoti vairāki jauni rentgentgenkabineti aprīkoti ar „Siemens" firmas aparātiem, kuri nevainojami darbojās līdz pat 1968. gadam.

 

Pirmais rentgenkabinets Rīgas pilsētas 2. klīniskajā slimnīcā, tagadējā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (atvērts 1910. gadā).

 

 

Rentgenoloģijas institūts (katedra) kļuva par pēcdiploma apmācības un profesionālās pilnveides bāzi, kurā līdz 1940. gadam stažējās ap 40 ārstu, no kuriem perspektīvākos E. Vēbers pulcināja ap sevi kā jaunos ārstus, kuri ar laiku kļuva par pazīstamiem speciālistiem: Pauls Neibergs, Jānis Zemzars, Tihons Bielijs, Vilhelms Pampe, Jānis Lediņš u.c.

 

Profesora Eižena Vēbera vadībā Rentgenoloģijas institūts (katedra) turpināja savu darbību līdz pat 1944. gada rudenim, kad docents Jēkabs Romāns pārņēma LU Medicīnas fakultātes docentūru, ko vadīja līdz 1953. gadam.

 

Profesora E. Vēbera skolnieks Tihons Belijs turpināja rentgenoloģijas kursa vadīšanu, pēc docenta Jēkaba Romāna nāves, līdz 1956. gadam. Sākot ar 1956. gadu, tika atjaunota Rīgas Medicīnas institūta Rentgenoloģijas katedra, par kuras vadītāju kļuva militārais rentgenologs docents Aleksandra Poļakovs, bet ar 1957. gadu atjaunotās katedras vadību uzsāka profesors Jevgēnijs Nemiro.

 

1958. gadā, attīstoties rentgenoloģijas nozarei, radās nepieciešamība izveidot vēl vienu rentgenoloģijas nodaļu, kas turpmākajos gados tika nodēvēta par Torakālās radioloģijas nodaļu, kuras vadītājs bija ārsts Vladimirs Kosinskis, bet vēlākajos gados dr. Zigrīda Brilovska, un dr. Valts Raits. Savukārt Rentgenoloģijas institūta vēsturiskajās telpās tika nodibināta Abdominālās radioloģijas nodaļa, kuru ilgus gadus vadīja ārsts rentgenologs Baldūrs Apinis.1993. gada aprīlī par diagnostiskās radioloģijas vadītāju kļūst ārsts radiologs Atis Arnolds Veinbergs, tiek atjaunots Diagnostiskās radioloģijas institūts (DRI), kas veiksmīgi darbojās arī šodien.

Kopš 2008. gada DRI vadītāja ir ārsts radiologs Zanda Runkule.

 

Iekārtas:

1. 1937. gadā konvencionālās rentgeniekārtas „Siemens";
2. 1954. gadā pirmais konvencionālais tomogrāfs (ražots Padomju Savienībā) - krūšu dobuma orgānu izmeklējumiem;
3. 1967. gadā pirmais elektronoptiskais attēla pastiprinātājs firmas „Philips" (8000 reižu liels attēla pastiprinājums);
4. 1969. gadā iegādāta „Siemens" firmas angiogrāfijas iekārta ar televīzijas kontroles sistēmu un automātisku kontrastēšanas un sērijuzņēmumu ierīci.
5. 1969. - 1970. gadā trīs attēla pastiprinātāji ar televīzijas un video iekārtām izmeklējumu dokumentēšanas iespējām;
6. 1983. gadā pirmā Baltijā datortomogrāfijas iekārta (DT) firmas „Siemens".

 

Metodes:

1. 1954. gadā - tomogrāfija, krūšu dobuma orgānu izmeklējumiem (profesors Jevgēnijs Nemiro);
2. 1957. gadā - angiokardiogrāfija, sirds un lielo asinsvadu kontrastizmeklēšana (profesors Jevgēnijs Nemiro);
3. 1958. gadā - limfogrāfija, kontrastēts limfātiskās sistēmas attēls (dr. Aivars Stengrēvics, onkologs);
4. 1963. gadā - pneimomediastinogrāfija, videnes patoloģiju diagnostika (profesors Jevgēnijs Nemiro);
5. 1961. - 1963. gadam - cerebrālā angiogrāfija, abdominālā angiogrāfija (dr. Valts Raits);
6. 1970. gadā - abdominālā angiogrāfija ar asinsvadu zaru zondēšanu (docents Pauls Zlemets);
7. 1970. gadā - bronhiālo un koronāro artēriju zondēšana, medikamentu ievadīšana, endovaskulāras manipulācijas (dr. Juris Jansons, Andis Dombrovskis, Aigars Migals, Aigars Lismanis);
8. 1975. gadā - elektrorentgenogrāfija, attēla iegūšanas veids uz atkārtoti izmantojamas elektrostatiski uzlādētas selēna pusvadītājplates;
9. 1980. gadā - endoskopiskā retrogrādā holepankreatogrāfija (ERHPG), aizkuņģa dziedzera izvada kateterizācija ar endoskopijas metodi un kontrastvielas ievadīšanu (dr. Baldūrs Apinis, Dr. Med. Valentīna Baruļina, dr.Andris Laganovskis;
10. 1983. gadā - datortomogrāfija (DT), dr. Valts Raits, doc. Rasma Heniņa. Dr. Jānis Līcītis.
11. 2000. gadā - magnētiskā rezonanse (MR).
12. 2003. gadā - invazīvā neiroradioloģija, intrakraniālas aneirismas endovaskulāra embolizācija, dr. K.Kupčs, Gyula Gal (Zviedrija).
13. 2006.gadā - biplāna angiogrāfijas iekārta.
14. 2006. gadā 16 slāņu datortomogrāfija.
15. 2008. gadā 64 slāņu datortomogrāfija.

.