Jaunumi
drukāt
25. Jūlijs, 2012
Slimnīcas valde informē par paveikto
Foto: Imants Prēdelis
Trešdien, 2012.gada 25.jūlijā plkst.11.00, Stradiņa slimnīcā notika preses konference, kurā valde informēja par paveikto nepilnās 100 dienās, slimnīcas finanšu situāciju, slimnīcas administratīvo un saimniecisko funkciju reorganizāciju, slimnīcas stratēģiju un attīstības iespējām un jaunā korpusa būvniecības projektu, kā arī par Neatliekamās medicīnas centra darbības uzlabojumiem.
Preses konferencē piedalījās Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere, valdes locekļi Guntis Bahs un Eva Strīķe. Preses konferencē tika pieaicināti arī slimnīcas darbinieki - Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs prof.Indulis Vanags, Māsu padomes pārstāve Dace Jakovicka, Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis.
Stradiņa slimnīcas vadība saskata būtiskus uzlabojumus medicīnas iestādes finanšu situācijā, tomēr domāt par slimnīcas attīstību pašlaik neesot pamata un joprojām nepieciešams vienreizējs valsts atbalsts 10 miljonu latu apmērā.
Kā šodien preses konferencē sacīja slimnīcas jaunās valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere, šā gada pirmo pusgadu slimnīca noslēgusi ar 200 000 latu lielākiem ienākumiem nekā bijis plānots gada sākumā.
R. Valtere stāstīja, ka, pārskatot pēdējo divu mēnešu rezultātus, slimnīcas budžets ir ievērots. Gada pirmajos četros mēnešos par 14% palielinājušies ienākumi par stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar gada pirmajiem četriem mēnešiem, maijā un jūnijā ir samazinājies vidējais gultas dienu ilguma skaits no 5,4 uz 5 dienām. Tāpat samazinājies arī nepieciešamo gultu skaits - no 870 uz 852 gultām. "Lēnām ejam ārā no šīs bedres, kurā bijām pirms diviem mēnešiem," sacīja R.Valtere.
Valdes priekšsēdētāja gan uzsvēra, ka slimnīcas budžets neļauj domāt par attīstību, bet ļauj tikai izpildīt noteiktās normas, tāpēc slimnīcai joprojām ir nepieciešams vienreizējs valsts atbalsts 10 miljonu latu apmērā. Gan slimnīcas infrastruktūra, gan telpas un tehnoloģijas turpina novecot un šos līdzekļus plānots ieguldīt jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju ieviešanai slimnīcā, skaidroja slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs.
Slimnīcas vadība uzsver, ka šis aizdevums būtu vienreizējs ieguldījums slimnīcas pamatkapitālā, bez nepieciešamības pieprasīt nākotnē jebkādu papildu finansējumu, savukārt turpmāk slimnīca sevi plāno nodrošināt, palielinot sniegto maksas pakalpojumu daudzumu.
Runājot par Stradiņa slimnīcas nākotnes plāniem, valdes locekļi norādīja, ka pašlaik speciāla darba grupa strādā pie slimnīcas biznesa plāna izstrādes līdz 2018.gadam. Tāpat slimnīca plāno jau līdz nākamā gada aprīlim nosegt daļu no "padsmit miljonu" latu lielā slimnīcas parāda.
Tiek strādāts arī pie atalgojuma un motivācijas sistēmas izveides. Slimnīcas vadība plāno līdz augustam pabeigt administratīvo funkciju auditu un jau ir radusi iespēju samazināt administratīvā departamenta slodzi.
2011.gadu Stradiņa slimnīca noslēdza ar 8,9 miljonu latu zaudējumiem.
Pēc R.Valteres teiktā, jaunā slimnīcas valde patlaban pārskata slimnīcas izdevumus un ir apņēmusies divu gadu laikā atrisināt finansiālās problēmas un pāriet uz bezdeficīta budžetu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadība ir pārstrādājusi ārstniecības iestādes jauno ēku būvniecības projektu, sākotnēji lēstās gandrīz 0,5 miljardu latu izmaksas samazinot līdz aptuveni 50 miljoniem latu.
Kā šodien preses konferencē sacīja Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs, mantojumā no iepriekšējās vadības slimnīca saņēmusi ne tikai parādus, bet arī "megaprojektu", kura izmaksas tiekušās līdz 0,5 miljardiem latu.
Saskaitot reālo naudu uzņēmuma maciņā, atradusies tikai viena desmitā daļa no šīs summas, kuru arī plānots ieguldīt jaunu slimnīcas ēku būvniecībā un medicīnas tehnoloģiju iepirkšanā.
Preses konferencē slimnīcas vadība uzsvēra, ka vēlas būvēt jaunas ēkas, jo esošās ir gan fiziski, gan morāli novecojušas. Bahs piebilda, ka darba gaitā Veselības ministrijai jau ir piedāvāti divi jaunā būvniecības projekta varianti un pēdējais variants esot novērtēts ar optimismu.
Šobrīd turpinās tehniskā projekta tālāka gatavošana. Slimnīcas vadība cer, ka jaunais ēku komplekss kalpos visa kolektīva interesēm un mazinās rindas poliklīnikās citās vietās.
"Mēs pat neapskatām variantu - pietiks vai nepietiks -, sekojam domāšanai, ka jādzīvo par tiem līdzekļiem kas atrodas mūsu kabatā," piebilda Bahs.
No 2012.gada 16.jūlija Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā darbu uzsācis ambulatorās aprūpes ārsts un klientu apkalpošanas speciālists, lai atslogotu neatliekamās medicīnas ārstu darbu un uzlabotu komunikāciju ar pacientiem un viņu tuviniekiem.
Katru dienu no pl.12.00-24.00 Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā pieņem primārās aprūpes ārsts, kas sniedz konsultācijas pacientiem ar ambulatora rakstura sūdzībām, tādējādi atslogojot neatliekamās medicīnas ārstu darbu. Savukārt pacienti ar dzīvību apdraudošu stāvokli, stiprām sāpēm, plašām asiņojošām brūcēm, kustību traucējumiem nekavējoties nonāks neatliekamās medicīnas ārstu rokās.
Lai nodrošinātu ērtu ambulatoro pacientu pieņemšanu, speciāli šim nolūkam izremontēts un aprīkots kabinets tieši blakus uzgaidāmajai telpai. Pacienti šeit tiek pieņemti rindas kārtībā. Tomēr jāuzsver, ka vēršanās šeit paredzēta tikai gadījumos, kad pacienti nevar sazināties ar savu ģimenes ārstu vai arī ģimenes ārsts konsultējis un norīkojis tieši uz neatliekamās medicīnas centru. Centra reģistratori turpmāk uzskaitīs nepamatoti nosūtītos pacientus, lai kopā ar Nacionālo veselības dienestu izprastu, cik pacienti, kas ir vērsušies pēc palīdzības vai nosūtīti ar ģimenes ārsta norīkojumu uz Neatliekamās medicīnas centru, nav iepriekš saņēmuši efektīvu palīdzību primārajā aprūpē.
Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis: „Pateicoties neatliekamo pacientu un ambulatoro pacientu plūsmu nodalījumam, būtiski samazinājies ambulatoro pacientu gaidīšanas laiks: ja iepriekš ambulatorie pacienti gaidīja rindā vairākas stundas un tika pieņemti tikai pēc tam, kad sniegta palīdzība neatliekamiem pacientiem, tad šobrīd šos pacientus 20 minūšu laikā pieņem primārās aprūpes ārsts un 1-2 stundu laikā pacienti ar izmeklējumiem un ārsta rekomendācijām dodas prom.”
Savukārt, lai uzlabotu komunikāciju ar pacientiem un viņu tuviniekiem, darbu sāk klientu apkalpošanas speciālists. Darbinieka galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu un atbildes uz pacientu un tuvinieku jautājumiem par neatliekamās medicīnas sniegšanas kārtību, iespējamo gaidīšanas laiku līdz izmeklējumu rezultātiem, risināt sociālos jautājumus, informēt par veselības aprūpes iespējām pacienta dzīves vietā, kā arī pārliecināties par pacientu drošu transportēšanu uz mājām pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas. Katram pacientam, kas dosies prom no Neatliekamā medicīnas centra, tiks uzdoti kontroljautājumi, lai pārliecinātos, ka pacients sapratis ārsta norādījumus un par turpmāko ārstēšanos sazināsies ar savu ģimenes ārstu, kā arī zina, kā nokļūt mājās.
Galvenie pacientu ieguvumi līdz ar primārās aprūpes ārsta un klientu apkalpošanas posteņu ieviešanu ir īsāks gaidīšanas laiks līdz palīdzības saņemšanai un informatīvs atbalsts. Neatliekamās medicīnas centrā paredzēti arī vizuāli uzlabojumi, lai padarītu saprotamāku orientēšanos telpās un būtu skaidras norādes, pie kāda speciālista konkrētos gadījumos vērsties.
