Jaunumi

Pret krūts vēzi - Stradiņa slimnīcas komanda piedalās Rozā lentītes solidaritātes sacensībās

4.septembrī Esplanādē Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnika un Krūts slimību centrs piedalījās Rozā lentītes solidaritātes dienas komandu atjautības sacensībās, kuras Latvijā jau otro gadu pēc kārtas organizē onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks".

Jaunumi

27. Februāris, 2010

Foto: Imants Prēdelis

Šī gada 26. februārī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā notika biedrības „Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija" vēsturiska sēde, kas bija veltīta Stradiņa slimnīcas Anestezioloģijas nodaļas 50 gadu un Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas 40 gadu jubilejai.

Svinīgās sēdes laikā kolēģi un viesi sveica Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāju dr. Pēteri Ošu darba un dzīves jubilejā, kā arī atzīmēja Hiperbārās oksigenācijas Latvijā 40. gadadienu.

Anestezioloģija kā jauna medicīnas disciplīna izveidojās 20. gs. vidū, jo lokālā novokaīna infiltrācijas anestēzija vairs neapmierināja ķirurgu prasības. Pirmais anestezioloģijas kā nozares nepieciešamību Latvijā apzināja profesors Pauls Stradiņš, toreiz Ķirurģijas katedras un klīnikas vadītājs. Stradiņa slimnīcas Anestezioloģijas nodaļa tika izveidota 1960. gadā, tā bija pirmā šāda profila nodaļa Latvijā. Pirmais nodaļas vadītājs bija Georgs Andrejevs. Turpmākie nodaļas vadītāji bija Aivars Zirnis un Vija Rozīte, no 1996. gada līdz 2009. gada nogalei nodaļu vadīja Indulis Kokars. Šobrīd Anestezioloģijas nodaļu vada dr. Jānis Nemme.

Par reanimācijas dienesta sākumu Paula Stradiņa Klīniskas universitātes slimnīcā uzskata 1964.gadu, kad Georgs Andrejevs ar savu iniciatīvu un entuziasmu panāca, ka slimnīcas uzņemšanas nodaļā tika iekārtotas un ar tiem laikiem atbilstošu aparatūru apgādātas divas istabas, kas guva nosaukumu terminālais centrs.

1961.gadā Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijā tika izveidota terminālās palīdzības brigāde. Anesteziologs, ķirurgs un feldšeris strādāja speciāli iekārtotā automašīnā, kur varēja veikt trahejas intubāciju, mākslīgo plaušu ventilāciju un sīkas ķirurģiskas operācijas. Pēc neilga laika līdzīga mašīna tika iekārtota arī slimnīcas sanitārās aviācijas nodaļā.

1970.gada novembrī reanimācijas palāta jeb terminālais centrs tika paplašināts un ar nosaukumu "Mākslīgās nieres un reanimācijas centrs" ieguva oficiālu patstāvīgas nodaļas statusu. Šīs nodaļas pirmais vadītājs līdz 1971. gadam bija docents Egons Daugulis; no 1971.gada līdz 1980.gadam nodaļu vadīja Biruta Timofejeva, bet kopš 1981. gada Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļu vada Pēteris Ošs.

Kopš 1977. gada Reanimācijas nodaļa atrodas slimnīcas, t.s., kardioloģiskajā korpusā. Nodaļas izveides galvenais nolūks bija attīstīt hronisko hemodialīzi un radīt bāzi nieru transplantācijai.