Vēsture

Latvijas Universitātes iekšķīgo slimību klīnikas Rīgas pilsētas 2. slimnīcā dibinātas 1929. gadā. Medicīnas fakultātes Terapijas klīniku vadīja profesors Mārtiņš Zīle, Iekšķīgo slimību diagnostikas un propedeitikas klīniku - profesors Vasilijs Kļimenko, pēc viņa profesors Kristaps Rudzītis. Hospitālās terapijas klīnika izveidota 1939. gadā, to vadīja profesors Jānis Miķelsons.

Pēc 2. pasaules kara Medicīnas fakultātes terapijas katedru vienu gadu vadīja docents Mihails Joffe, tad profesors Kristaps Rudzītis, pēc viņa profesors Ilmārs Lazovskis, Iekšķīgo slimību propedeitikas katedru - docente Marta Vīgante, pēc viņas profesors Ernests Burtnieks, docents Eduards Kalniņš, profesors Nikolajs Andrejevs. Hospitālās terapijas katedra tika pārcelta uz Rīgas 1. slimnīcu. Specializētās nodaļas klīnikās sāka veidoties jau 1958. gadā, bet centri - sākot ar 1965. gadu.

Iekšķīgo slimību klīnikas atjaunotas 1995. gadā kā AML Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 1. iekšķīgo slimību (kardioloģijas) klīnika (vadītājs asociētais profesors Jānis Jirgensons), 2. iekšķīgo slimību klīnika (vadītājs profesors Grigorijs Orļikovs), 3. iekšķīgo slimību klīnika (vadītājs profesors Ilmārs Lazovskis, vēlāk - asociētais profesors Agris Martinsons) un 2000. gadā iekšķīgo slimību klīnikas apvienotas Internās medicīnas klīnikā, bet Kardioloģijas klīnika iekļauta Latvijas Kardioloģijas centra sastāvā.

Pašreizējais Internās medicīnas klīnikas (IMK) vadītājs ir asociētais profesors Valdis Pīrāgs.