Projekts nr. 8. „Bērnu vecuma iedzimto un iegūto slimību prognozēšanas, diagnostikas un ārstēšanas klīniska, molekulārbioloģiska un morfofunkcionāla izpēte"

• Projekta pārskata seminārs (29.11.2011.)
• Projekta publikācijas 2011
• Projekta publikācijas 2010

Projekta vadītājs:

Aigars Pētersons, Dr. habil. med., Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Bērnu ķirurģijas katedras un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs.

Projekta līdzvadītāji:

Dace Gardovska, Dr. habil. med., Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Pediatrijas katedras un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja.

Ingrīda Rumba-Rozenfelde, Dr. habil. med., Latvijas Universitātes profesore, LU Medicīnas fakultātes dekāne.

Projekta mērķis:

Pētīt Latvijas bērnu bioloģiskās īpatnības, sociālos faktorus, vides un veselības aprūpes organizāciju saistībā ar smagi noritošu infekcijas slimību (sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma, sepses), hronisku slimību un iedzimtu patoloģiju agrīnu personalizētu diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi, izmantojot jaunus diagnostikas indikatorus.

Projekta uzdevumi:

1. Pētīt sociālos faktorus, vides un veselības aprūpes organizāciju saistībā ar smagi noritošām infekcijas slimībām bērniem Latvijā.
2. Novērtēt sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma (SIRS) inducētās citokīnu spektra un to koncentrāciju pārmaiņas asins serumā un citokīnu pārmaiņu kopsakarības ar klasiskajiem klīniski diagnostiskajiem izmeklējumiem ar SIRS un sepsi.
3. Pētīt endotēlija disfunkciju saistībā ar SIRS un sepsi.
4. Ieviest klīniskajā praksē mūsdienīgas medicīniskās tehnoloģijas SIRS agrīnai diagnostikai bērniem ar drudzi komplikāciju riska prognozēšanai.
5. Noteikt dažu DNS polimorfismu saistību ar risku saslimt ar SIRS un veikt analīzi atrasto haplotipu saistībai ar saslimšanu un reakciju uz medikamentiem.
6. Veikt bērnu hronisko (autoimūno) slimību genotipēšanu, noskaidrojot jaunus riska un protektīvos lokusus.
7. Pētīt gastrointestinālā trakta un infekciju lomu alerģisko slimību attīstībā, noskaidrojot alerģijas attīstības prediktorus.
8. Pētīt bērnu mirstības rādītāju saistību ar veselības aprūpes pieejamību kvalitātes rādītājiem, sociāliem un bioloģiskiem faktoriem, kā arī atšķirības Baltijas valstu kontekstā.
9. Izstrādāt integrētu vienotu protokolu alerģisko slimnieku datu analīzei.
10. Analizēt alerģisko slimību pacientu aizkuņģa dziedzera funkcionālo stāvokli un analizēt H. Pylori inficētību higiēnas hipotēzes kontekstā, identificējot alerģijas prediktorus.
11. Izstrādāt protokolu bērnu mirstības cēloņu analīzei.
12. Veikt bērnu mirstības cēloņu analīzi saistībā ar aprūpes kvalitātes un pieejamības rādītājiem.
13. Veikt iedzimto attīstības anomāliju (kraniofaciālās displāzijas, kuņģa - zarnu trakta slimības) morfopatoģenēzes mehānismu analīzi anomāliju skartos audos ontoģenētiskā aspektā, kā arī izdarīt augstāk minēto faktoru korelāciju iespējamā diagnostiski prognostiskā algoritma izstrādei.
14. Veikt biežāko ar X saistīto garīgās atpalicības (XLMR) patoloģiju molekulārās diagnostikas pilnveidošanu, balstoties uz XLMR gēnu paplašinātu analīzi, pielietojot jaunākās tehnoloģijas. 
15. Veikt biežāko iedzimto ķirurģisko patoloģiju (gremošanas trakta necaurejamība, diafragmas patoloģija) diagnostikas un ārstēšanas algoritmu izstrādi slimnieku mirstības samazināšanai, dzīvildzes pagarināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.