Published on Stradiņa slimnīca (http://www.stradini.lv)
Fakti par procedūru
Apmeklējiet zobārstu dažas nedēļas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas;
Gripas sezonas laikā pacientiem ieteicama vakcinācija pret gripu dažas nedēļas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas;
Saņemot ķīmijterapiju, visticamāk jūs nebūsiet spējīgs pilnvērtīgi strādāt. Tad kārtojiet darba nespējas lapu pie ārsta;
Smēķēšana pavājina ķīmijterapijas efektivitāti. Cenšaties atmest smēķēt pirms ķīmijterapijas uzsākšanas.
Sagatavošanās procedūrai
Ķīmijterapijas premedikācija var radīt miegainību. Vēlams sarunāt pavadošo personu, kas palīdzes jums nokļūt mājās;
Nevelciet uz slimnīcu apģērbu ar šaurām piedurknēm, lai neapgrūtinātu ķīmijterapijas ievadīšanu vēnā elkoņa rajonā;
Ķīmijterapijas dienā no rīta ieteicamas vieglas brokastis un profilaktisko pretvemšanas tablešu iedzeršana, ja tādas tika nozīmētas;
Pirms katra terapijas kursa ir nepieciešams nodot svaigas asins analīzes, lai ārsts varētu izvērtēt vai drīkst medikamentozo terapiju uzsākt pēc plāna.
Atlabšanas periods pēc operācijas
Lielāka daļa ķīmijterapijas blakusparādību ir parejošas un parasti izzūd dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc terapijas pabeigšanas.
Nozare
Onkoloģija
Nosaukums
Visa veida medikamentozā terapija onkoloģiskiem pacientiem
Apraksts
"Medikamentozā terapija ir viens no vēža ārstēšanas veidiem, kas onkoloģiskam pacientam tiek nozīmēts ar onkologa-ķīmijterapeita lēmumu. Medikamentozā terapija darbojas, apturot vai palēninot audzēja šūnu augšanu. Mūsdienu medikamentozā terapija sevī ietver ne tikai vēsturiski vecāku endokrīno jeb hormonālu terapiju un citotoksisku/citostātisku terapiju jeb ķīmijterapiju, bet arī jaunākus terapijas paveidus, kā piemērām mērķterapiju, bioloģisko modulatoru terapiju, imūnterapiju. Visbiežāk tiek pielietota ķīmijterapija.
Ķīmijterapija ir vēža ārstēšana ar spēcīgas iedarbības ķīmiskiem preparātiem. Parasti tā aptver visu organismu, bet dažkārt ir vērsta uz noteiktiem orgāniem vai audiem. Ķīmijterapijas mērķis ir ārstēt vēzi:
• samazināt audzēja apjomu pirms ķirurģiskas iejaukšanās vai apstarošanas,
• iznīdēt vēža šūnas, kas varētu būt izkliedētas apkārtējos audos vai orgānos pēc audzēja operācijas (t.i. profilaktiska ķīmijterapija),
• atvieglot vēža simptomus (piemēram, sāpes) vai kontrolēt audzēja augšanu, ja audzējs ir jau izplatījies.

Onkoloģijas klīnikā ārstējam sekojošus onkoloģiskos pacientus:
• ar krūšu kurvja orgānu un videnes ļaundabīgiem audzējiem
• ar vēdera dobuma orgānu ļaundabīgiem audzējiem
• ar krūts vēzi
• ar limfātiskās sistēmas ļaundabīgiem audzējiem (Hodžkina slimība, Nehodžkina limfoma)
• ar sēklinieka vēzi
• ar urīnpūšļa un priekšdziedzera vēzi
• ar olnīcu vēzi
• ar kaulu un mīksto audu ļaundabīgiem audzējiem
• ar galvas smadzeņu audzējiem
• ar neskaidras lokalizācijas primāriem un sekundāriem ļaundabīgiem audzējiem.

Medikamentozās terapijas ievadīšanas veidi
• ievada vēnā ilgstošas infūzijas veidā,
• ievada vēnā, izmantojot šļirci un adatu, tikai dažu minūšu laikā
• ievada zemādā, izmantojot šļirci un adatu, tikai dažu minūšu laikā
• ievada artērijā, kas ved tieši pie audzēja perēkļa
• ievada cerebrospinālajā šķidrumā
• lieto iekšķīgi (tabletes, kapsulas utt.)
• ievada lokāli urīnpūšļa dobumā
• ievada lokāli vēdera dobumā
Ārstēšanas kārtība
Ķīmijterapiju parasti nozīmē atkārtotu kursu veidā, piemēram, reizi nedēļā vairākas nedēļas pēc kārtas, vai vienu reizi ar trīs līdz četru nedēļu intervālu. Starp kursiem ir atpūtas periods, kad slimnieks nesaņem zāles. Šis periods parasti ilgst nedēļu vai trīs līdz četras nedēļas, tad terapiju turpina. Atpūtas periods ļauj veselajiem audiem atjaunoties un pacientam atgūt spēkus. Kursu skaits var būt dažāds (4-6-8 un vairāk).

Pēc ārstēšanas pabeigšanas pacients atrodas dinamiskā novērošanā pie onkologa-ķīmijterapeita vismaz 5 gadus.
Ķīmijterapijas blaknes

Ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan arī uz ātri augošām veselām šūnām, kas atrodas, piemēram:
 kaulu smadzenēs;
 gremošanas ceļu epitēlijā;
 matu saknēs;
 reproduktīvajos orgānos.
Tā kā ķīmijterapijas preparāti uzbrūk arī veselajām šūnām, iespējamas nepatīkamas blaknes.

1. Matu izkrišana
Viena no biežākām pretvēža terapijas blaknēm ir matu izkrišana. Ķīmijterapija var izraisīt matu izkrišanu uz visa ķermeņa. Var izkrist uzacis, skropstas, kā arī apmatojums uz rokām un kājām. Tomēr gandrīz vienmēr šī parādība ir pārejoša – beidzot terapiju, apmatojums ataug. Staru terapija, iespējams, var izraisīt paliekošu matu zudumu, tomēr to novēro tikai terapijas zonā.

Aptvert matu izkrišanas iespēju var būt visgrūtāk. Daudzi to uzskata par fizisku vēža izpausmi, un tā var radīt psiholoģiskas problēmas. Galu galā – mūsu mati nosaka, kā mēs uztveram paši sevi un kā mēs vēlamies, lai apkārtējie uztver mūs. Daudziem cilvēkiem, īpaši sievietēm, matu krāsa un sakārtojums ir viņu identitātes daļa. Tāpēc ir normāli un pamatoti, ka izkrītot matiem, cilvēks jūtas izbiedēts, nikns un satraukts. Centieties sev atgādināt, ka terapija arī iznīcina ļaundabīgās šūnas un palīdz jums atbrīvoties no vēža.
Palīdzība, ja izkrīt mati
 Apsveriet iespēju nēsāt parūku
Modernās parūkas var izskatīties ļoti dabīgi. Lai vairāk patiktu sev, pirms terapijas sākuma mēģiniet atrast tādu parūku, kuras krāsa un matu sakārtojums ir tuvs jūsējam. Konsultējieties ar savu frizieri vai apmeklējiet parūku salonu.
 Apsveriet iespēju nēsāt ļoti īsu matu griezumu
Lai atvieglotu matu izkrišanas radīto traumu, daudzas sievietes izvēlas militāra stila matu griezumu.

 Apsveriet iespēju izmantot citu galvassegu
Ir pieejamas dažādu krāsu un veidu šalles, turbāni, cepures un citas galvassegas. Tās var būt ne vien praktiskas, bet arī var palīdzēt jums paust savu stilu. Meklējiet tās lielveikalos vai parūku salonos.
 Kopiet savus matus maigi
Terapijas laikā mati kļūs sausi un ļoti trausli. Ar suku rūpīgi izķemmējiet izkritušos matus. Izvairieties no matu gumijām un matus savelkoša matu sakārtojuma. Mazgājiet matus retāk un izmantojiet maigu šampūnu un kondicionētāju.
 Sargājiet savu galvas ādu
Izvairieties no matu saskares ar ķīmiskām vielām un matu krāsas. Lai aizsargātu galvas skalpa daļu no saules stariem, valkājiet cepuri vai lietojiet saulessargu. Izmantojiet saulesbrilles, lai sargātu skropstas no saules un vēja.

2. Terapijas izraisīta slikta dūša un vemšana
Tā kā ķīmijterapija ietekmē šūnas, kas izklāj kuņģi un atrodas arī tajā smadzeņu daļā, kas kontrolē nelabuma sajūtu, tā var izraisīt nelabumu un vemšanu. Šo blakņu smagums dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs un atkarīgs no izmantotā preparāta un terapijas ilguma. Dažiem ir nelieli kuņģa darbības traucējumi, savukārt citiem tikai doma par ārstēšanu jau var izraisīt vemšanu. Ir pieejamas zāles, kas daudzus cilvēkus var pilnīgi atbrīvot no nelabuma un vemšanas vai palīdz mazināt šīs reakcijas. Palīdzēt var arī dzīvesveida maiņa.
Terapijas gaidās
Dažiem cilvēkiem nelabums iestājas, tikai iedomājoties ārstēšanu vai gaidot to. Tā ir reakcija uz apstākļiem. Jūsu organisms ārstēšanas skaņas, smakas un redzēto asociē ar vemšanu. Pētījumi liecina, ka hipnoze, relaksācija un cita uzvedības tehnika var palīdzēt vājināt un kontrolēt nelabuma sajūtu. Var palīdzēt arī akupunktūra un akupresūra.
Kā gūt atvieglojumu
 Konsultējieties ar savu ārstu par zālēm
Zāles, ko dēvē par antiemētiskajiem līdzekļiem, var aizkavēt vai vājināt nelabuma sajūtu. Esiet pacietīgs – iespējams, būs jāizmēģina vairākas zāles, pirms atradīsiet tās, kas palīdz tieši jums.
 Ēdiet mazāk, bet biežāk
Lai kuņģis nebūtu pārāk pilns vai tukšs, ēdiet vienmērīgas devas visā dienas garumā.
 Izvairieties no šķidruma uzņemšanas ēšanas laikā
Dzeriet šķidrumu ne mazāk kā stundu pirms ēšanas.

 Izvairieties no salda, cepta, trekna un asa ēdiena
Šādus ēdienus ir grūtāk sagremot, un tie var izraisīt kuņģa darbības traucējumus.
 Ēdiet un dzeriet lēnām
Ēdienu rūpīgi sakošļājiet.
 Pēc ēšanas nedaudz atpūtieties
Tomēr vismaz divas stundas pēc ēšanas izvairieties atgulties.
 Izvairieties no spēcīgām smaržām
Ēdiena un parfimērijas aromāts, vīraks un citas spēcīgas smaržas var pastiprināt vemšanu. Auksti ēdieni un ēdieni istabas temperatūrā smaržo mazāk, tāpēc centieties ēst tieši šādus ēdienus.
 Lai ēdienu kāds sagatavo
Smaržas, kas rodas ēdiena gatavošanas laikā, arī var pastiprināt vemšanu. Ja jūtaties labi, varat sagatavot ēdiena papildporcijas.
 Ja iestājas nelabums
Elpojiet lēnām un dziļi. Ja ir iespēja, izejiet svaigā gaisā. Centieties novērst savu uzmanību, klausoties mūziku vai sarunājoties ar draugiem.
 Saglabājiet sevī šķidrumu
Pēc vemšanas iemalkojiet ūdeni, pasūkājiet ledus gabaliņu vai ēdiet augļu saldējumu.
 Pagrauziet ko sausu
Piemēram, sausiņus vai grauzdētu maizi, ja kuņģis ir tukšs. Tas var palīdzēt, ja jums ir slikti no rīta.
 Valkājiet brīvi krītošu apģērbu
Ciešs apģērbs var kairināt kaklu vai kuņģi un veicināt nelabuma sajūtas rašanos.

3. Terapijas izraisīts vājums
Lai gan to nenovēro bieži, vājums ir parasta vēža terapijas blakne. Vājums iespējams, ja:
 esat fiziski, emocionāli vai garīgi izsmelts;
 jums ir smaguma sajūta rokās un kājās;
 jums nav intereses par ikdienas aktivitātēm;
 jums ir grūti koncentrēties un skaidri domāt.

Pretvēža terapija var traucēt miegu vai radīt miegainību. Vēža izraisītas sāpes, stress, nemiers vai depresija var vēl vairāk apgrūtināt organismu un pastiprināt vājuma sajūtu. Parasti terapijas laikā enerģijas ir mazāk. Ieklausieties savā ķermenī! Slāpes liecina, ka organismam nepieciešams ūdens, savukārt noguruma sajūta liecina, ka nepieciešama atpūta. Kad pietrūkst enerģijas, ļaujiet sev atpūsties. Atpūtieties un dariet visu lēnām.

Lai mazinātu nogurumu, izmantojiet kādu no šiem padomiem
 Kad vien iespējams, sēdiet, nevis stāviet. Izmantojiet biežus pārtraukumus vai nedaudz nosnaudieties.
 Taupiet spēkus lietām, kas jums ir visnozīmīgākās. Pagaidām citus darbus atlieciet vai atrodiet kādu, kas tos paveiks jūsu vietā.
 Koriģējiet veicamo darbu kārtību, lai tā atbilst jūsu enerģijas maksimumam un minimumam. Dienasgrāmatā atzīmējiet, kā jūtaties dažu pēdējo dienu laikā. Ievērojiet iepriekšējo pieredzi.
 Fiziska aktivitāte palīdz asins cirkulācijai un sniedz organismam vairāk enerģijas. Katru dienu dodieties pastaigāties, palīdzēt var pat īsa pastaiga.
 Dzeriet daudz šķidruma. Pajautājiet savam ārstam vai dietologam, kādus šķidrumus vislabāk lietot.
 Ēdiet. Ēdiens sniedz organismam «degvielu». Mēģiniet ēst tik barojošu ēdienu, cik vien iespējams. Palūdziet savam ārstam, lai viņš iesaka sertificētu dietologu. Pirms sākt gatavot ēst, savāciet visas nepieciešamās sastāvdaļas. Pagatavojiet divas reizes vairāk, nekā nepieciešams un pusi paglabājiet ledusskapī vēlākam laikam.
 Katru nakti paredziet daudz laika miegam. Kad vien tas iespējams, neizmantojiet modinātājpulksteni.
 Pirms došanās pie miera, brīdi relaksējieties. Centieties paklausīties nomierinošu mūziku vai ieejiet siltā vannā.
 Pēcpusdienā un vakarā izvairieties no kofeīna. Tā iedarbība var ilgt vairākas stundas un traucēt miegu.
 Ja jums grūti iemigt, palūdziet savam ārstam nomierinošas zāles, ko ieņemt tieši pirms došanās pie miera. Lai relaksētos un atjauninātos, izmēģiniet relaksācijas metodes, piemēram, meditāciju, vizualizāciju vai lūgšanu.
 Anēmijas (pazemināts sarkano asins šūnu daudzums organismā) gadījumā lūdziet padomu savam ārstam. Iespējams, ka jums var palīdzēt zāles vai eritrocītu transfūzijas.
 Izmantojiet tādus virtuves piederumus, ko jums ir ērti lietot. Necilājiet smagus virtuves priekšmetus (piemēram, pannu).
 Valkājiet brīvi krītošu apģērbu, kas ļauj vieglāk elpot. Saglabāt enerģiju palīdzēs arī kurpes uz zema papēža un triecienus absorbējošas zoles.
 Ejot vannā, ir labāk, ja ūdens ir nevis karsts, bet vidējas temperatūras. Dušā uzstādiet rokturi, pie kā pieķerties. Lietojiet frotē dvieli, nevis žāvētāju.

4. Samazināta aizsardzība pret infekciju
Ārstēšanas laikā pat sīka infekcija var kļūt par problēmu. Iemācieties labāko veidu infekciju profilaksei un sevis aizsardzībai.
Baltās asins šūnas ir tās, kas organismam palīdz cīnīties ar infekciju. Ķīmijterapija var samazināt asins balto šūnu skaitu jūsu organismā un tādējādi palielināt infekcijas attīstības iespēju.
Noteiktu terapijas ciklu laikā balto šūnu skaits jūsu organismā var būt samazināts. Laikā, kad šis daudzums ir vismazākais, ir vislielākā iespēja ciest no infekcijas.

Ievērojiet šādus piesardzības pasākumus
 Bieži mazgājiet rokas ar siltu ūdeni un ziepēm. Pirms ēšanas vienmēr mazgājiet rokas. Pārliecinieties, ka pirkstu starpas un panadzes ir tīras.
 Turieties pa gabalu no personām, kam ir klepus, saaukstēšanās, gripa vai citas infekcijas, ar ko varat inficēties. Izvairieties no ļaužu pulcēšanās vietām. Izvairieties arī no nesen vakcinētiem bērniem.
 Neēdiet svaigus dārzeņus vai augļus. Augļi, kam ir miza, piemēram, banāni vai apelsīni, ir labi, bet lai kāds jums tos nomizo.
 Rūpīgi sagatavojiet gaļu, zivis un olas. Izvairieties no iepriekš sagriezta ēdiena, piemēram, gaļas delikatesēm vai sieriem.
 Dzeriet daudz šķidruma. Tas ir veselīgi jūsu organismam un noderīgi urīnceļu infekciju profilaksei.
 Veiciet aizcietējumu profilaksi. Aizcietējums var izraisīt resnās zarnas kairinājumu. Ar šķiedrvielām bagāta diēta un ūdens dzeršana veicina regulācijas procesus. Turklāt, izņemot ārsta noteiktos rektāli ievadāmos ārstniecības līdzekļus, neko citu, arī rektālo termometru, zarnā neievadiet.
 Rūpīgi apgrieziet nagus. Neplēsiet un negrauziet nagus.
 Nažus, šķēres un adatas lietojiet piesardzīgi. Jāizvairās no nelaimes gadījumiem, iegriezumiem un brūcēm.
 Regulāri tīriet zobus ar mīkstu zobubirstīti. Zobubirstīti periodiski mainiet. Ja attīstījusies mutes infekcija, pēc tās izārstēšanas profilaksei nomainiet zobubirstīti. Vēlams lietot mutes higiēnas līdzekļus.
 Iegriezumus un skrāpējumus tūlīt mazgājiet ar siltu ūdeni un ziepēm. Uz brūces uzziediet antiseptisku līdzekli.
 Katru dienu ejiet siltā (bet ne karstā) vannā vai dušā. Slaukieties sausi. Lai āda nekļūtu pārāk sausa, lietojiet ādu mitrinošu līdzekli. Piezīme: ārsts var ieteikt noteiktu laiku pēc operācijas vannā neiet.
 Netīriet kaķu higiēnas tvertnes un dzīvnieku būrus. Lai kāds to dara jūsu vietā, palūdziet kādam apkopt jūsu mājdzīvnieku.
 Lietojiet aizsargājošus cimdus vai atsakieties no dārza darbiem. Lai gan netīrumos esošās baktērijas un sēnītes parasti ir nekaitīgas, laikā, kad jūsu organismā balto asins šūnu ir maz, tās var kļūt bīstamas.

Novērojot infekcijas simptomus, meklējiet ārsta palīdzību
Infekcijas simptomi ir:
 paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38,0°C;
 drebuļi, “gripoza” sajūta;
 pastiprināta svīšana;
 čūliņas mutē;
 apsārtums, tūska vai jutīgums ap brūci vai zāļu intravenozas ievades vietu;
 klepus vai elpas trūkums;
 ilgstoša caureja (šķidra vēdera izeja);
 galvas reiboņi, hipotensija;
 dedzinošas sāpes urinējot;

5. Caureja un aizcietējums
Ārstēšanas laikā jums iespējama gan caureja, gan apgrūtināta vēdera izeja (aizcietējums). Šādas zarnu darbības maiņas cēloņi var būt ķīmijterapija, ķirurģiskas manipulācijas vai staru terapija, kā arī pretsāpju līdzekļi (izraisa aizcietējumus), diētas maiņa, mazs asins šūnu skaits vai zema aktivitāte. Caureja un aizcietējums var radīt diskomfortu un dažos gadījumos pat būt bīstami. Tādēļ jums jāzina, kā aizkavēt šādu stāvokļu attīstību un kā to gadījumā rīkoties.

Ja jums attīstās caureja, veiciet šādus pasākumus
 Ēdiet mazāk, bet biežāk.
 Izvairieties no produktiem, kas kairina gremošanas sistēmu vai paātrina zarnu darbību. Šie produkti ir kofeīns, saldumi, alkohols, kā arī cepti, trekni un asi ēdieni. Izvairieties arī no ļoti aukstiem vai karstiem ēdieniem.
 Lai izvairītos no organisma atūdeņošanās, jādzer daudz šķidruma, kas ir istabas temperatūrā. Ieteicams lietot «dzidrus» dzērienus. Tie ir ūdens, buljons, vāja tēja, sporta dzērieni un ābolu, dzērveņu vai vīnogu sula.
 Lietojiet šķidrumu starp ēdienreizēm, lai saglabātu stabilu ūdens un barības vielu līdzsvaru organismā.
 Izvairieties no šķiedrvielām bagātas diētas – caureja var pastiprināties. Šādas diētas sastāvdaļas ir pilngraudu ēdiens, dārzeņi, svaigi augļi (izņemot ābolus, banānus), pupiņas, rieksti un sēklas.
 Uzlieciet kuņģa apvidū termoforu ar siltu (bet ne karstu) ūdeni, lai samazinātu krampjus.
 Pirms lietot medikamentus pret caureju, konsultējieties ar ārstu. Nepareiza ārstēšana stāvokli var pasliktināt.
 Ja jums ir drudzis, asiņaini izkārnījumi vai smagi krampji, izsauciet ārstu! Organisma atūdeņošanās un barības vielu zudums ir nopietns sarežģījums, tādēļ ārsts jāizsauc jau tad, ja caureja ilgusi tikai vienu dienu.

Aizcietējumu profilaksei izmēģiniet kādu no šiem padomiem
 Lietojiet daudz šķidruma bez kofeīna. Vislabākais ir ūdens.
 Kustieties, cik daudz vien spējat. Ja spējat, dodieties regulārās pastaigās. Kustības palīdz stimulēt zarnu darbību.
 Papildiniet savu diētu ar klijām vai citu šķiedrvielas saturošu līdzekli. Diētu papildiniet pakāpeniski, lietojiet daudz šķidruma.
 Lietojiet šķiedrvielām bagātu uzturu. Ēdiet augu valsts produktus – dārzeņus, augļus, pupiņas. Papildiniet savu diētu ar šķiedrvielām. Tās, veicinot izkārnījumu kustību gremošanas ceļos, veic aizcietējumu profilaksi.
 Nogaršojiet žāvētas plūmes vai plūmju sulu. Plūmes ir dabīgs vēdera izeju veicinošs līdzeklis, turklāt tajās ir daudz šķiedrvielu. Katru dienu no rīta vai vakarā izdzeriet glāzi plūmju sulas.
Ja radies aizcietējums, šie pasākumi var palīdzēt to pārvarēt
 Dzeriet karstus dzērienus. Piemēram, citronu dzērienu vai tēju bez kofeīna.
 Ja stipri sāp vēders vai vēders nav izgājis vairākas dienas, izsauciet ārstu.
 Konsultējieties ar savu ārstu, pirms lietot rektālās svecītes, caurejas zāles (izņemot šķiedrvielas), izkārnījumu mīkstinātājus vai klizmas. Nepareiza ārstēšana stāvokli var tikai pasliktināt. Turklāt dažus no minētajiem līdzekļiem laikā, kad balto asins šūnu skaits organismā ir mazs, lietot nedrīkst.

6. Ķīmijterapijas izraisīts nervu šķiedru bojājums
Dažas ķīmijterapijā izmantojamās zāles var ietekmēt nervu sistēmu, kas savieno visas ķermeņa daļas un nodod signālus no galvas smadzenēm uz muguras smadzenēm un atpakaļ. Ja šī sistēma ir skarta, iespējamas ļoti dažādas blaknes. Viens to veids ir perifērā neiropātija, kuras dēļ iespējamas neparastas sajūtas kājās un rokās. Simptomi izpaužas kā tirpuma sajūta, nejūtīgums, dedzinošas (vai saldējošas) sāpes, izteikts taustes jutīgums un muskuļu vājums. Jums iespējami arī kustību traucējumi (neveiklas kustības), apgrūtināta līdzsvara sajūta un koordinācijas spējas, grūtības pacelt (saņemt) priekšmetus, kā arī apgrūtināta spēja izmantot rokas, piemēram, lai nospiestu pogu vai saņemtu priekšmetu.
Citi nervu sistēmas darbības traucējumi var izpausties kā žokļu un rīšanas muskuļu sāpes, džinkstēšana ausīs un pavājināta dzirde.
Ja jums ir kāds no minētajiem simptomiem, noteikti informējiet ārstu. Viņš var pieņemt lēmumu mainīt ķīmijterapijā izmantojamo zāļu devu vai mēģināt izmantot citu preparātu. Dažos gadījumos šādu simptomu mazināšanai vai profilaksei ārsts var piedāvāt vitamīnus vai zāles. Vairums neiropātijas izpausmju pēc ķīmijterapijas beigām pakāpeniski (mēnešu vai pat gadu laikā) izzūd. Iespējams, ka dažos gadījumos nervu bojājumi tomēr ir neatgriezeniski. Lai veicinātu neatgriezenisko bojājumu profilaksi, parādoties simptomiem, par tiem noteikti informējiet savu ārstu. Simptomus pierakstiet dienasgrāmatā – tas var palīdzēt atcerēties sīkumus.

Rūpējieties par sevi un nepieļaujiet ievainojumus
 Pastāstiet ārstam par saviem simptomiem. Ja jums zūd roku vai kāju jutīgums, tūlīt izsauciet ārstu.
 Esiet uzmanīgs ar asiem, karstiem un citādi potenciāli bīstamiem priekšmetiem. Pazemināta jutība un paaugstināta neveiklība palielina ievainojumu risku.
 Aizsargājiet savas pēdas, valkājot stingras, atbilstoša izmēra kurpes ar neslīdošām zolēm. Valkājiet mīkstas, ne pārāk ciešas zeķītes.
 Staigājiet uzmanīgi. Kāpjot pa kāpnēm, turieties pie margām. Iegādājieties neslīdošu paklāju vannai vai dušai. No dušas vai vannas izkāpiet piesardzīgi.
 Izstaipiet un izlokiet savas rokas un kājas. Var noderēt arī masāža.
 Veiciet vingrinājumus, regulāri pastaigājoties. Pastaigas palīdz uzlabot asinsriti un var palīdzēt nedaudz atvieglot sāpes. Jūs varat izmēģināt arī cita veida fizisko aktivitāti, bet izvairieties no riteņbraukšanas.
 Dedzināšanas sajūtu samaziniet, mērcējot savas rokas un kājas siltā vai aukstā (bet ne ledainā) ūdenī. Vērojiet, kas jums labāk palīdz.

7. Ķīmijterapijas izraisīta garšas sajūtas maiņa
Zāles, ko izmanto ķīmijterapijā, var izraisīt «garšas aklumu», mainot ēdiena garšu. Skābi ēdieni pēkšņi var garšot kā saldi, un otrādi. Ēdieni, kas jums agrāk garšoja, var šķist rūgti un negaršīgi, mutē ilgstoši var būt arī metāliska garša. Šīm pārmaiņām sasniedzot maksimumu, jūsu satraukums par savu veselību un terapijas blaknes var mazināt prieku, ko gūstat no ēšanas. Lai gan pašlaik, šķiet, jums ēst īpaši negribas, diētas ievērošana ir svarīgāka nekā jebkad. Slimības laikā jūsu organisma nepieciešamība pēc barības pieaug un ēdiens palīdz organismam saņemt enerģiju un barības vielas cīņai pret vēzi. Domājiet par ēdienu kā par ārstēšanas daļu. Ja vien ārsts nav ieteicis rīkoties citādi, jūsu mērķis ir saglabāt sava ķermeņa masu un sniegt tam pēc iespējas vairāk barības.
Atcerieties, ka ar terapiju saistītā garšas maiņa ir tikai īslaicīga. Drīz ēšana jums sniegs tikpat daudz prieka, cik agrāk.

Mēģiniet izmantot kādu no šiem padomiem, tie varētu palīdzēt ēdienam garšot labāk.
 Lietojiet plastmasas, nevis metāla galda piederumus.
 Bieži tīriet zobus. Skalojiet muti ar dzeramās sodas šķīdumu ūdenī.
 Dzeriet daudz šķidruma.
 Lai uzlabotu ēdiena garšu, ēdienam pievienojiet garšvielas, kādas vēlaties. Lietojiet citrusaugļus, sāli vai citas garšvielas, kas jums garšo.
 Ēdiet aukstu ēdienu. Aukstam ēdienam, salīdzinot ar siltu vai karstu ēdienu, nav tik izteikts aromāts un garša. Tas var padarīt smaržas un garšas maiņu mazāk pamanāmu.
 Ja jēra vai vērša (sarkanā) gaļa īsti negaršo, izmēģiniet citus olbaltumvielu avotus. Lietojiet cāļa vai tītara gaļu, sojas sieru, olas vai piena produktus.
 Nogaršojiet marinētu gaļu, cāli vai zivis. Labas marinādes ir itāļu mērce, sula, vīns, barbekjū vai sojas mērce.
 Sūkājiet cietās konfektes, piparmētru tabletes vai svaigu augļu gabaliņus. Tie var nomākt dīvainās garšas. Neēdiet vai nedzeriet citrusaugļu izcelsmes produktus, ja jums mutē ir čūlas.
 Ingvers vai piparmētras, piemēram, ingvera limonāde vai piparmētru tēja, var palīdzēt nomākt metālisku garšu.
 Kad vien iespējams, izvēlieties ar olbaltumvielām un kalorijām bagātus produktus. Tie ir zemesriekstu sviests, saldējums, rieksti, jogurts, pupiņas, zirņi, olas un siers.
 Nekad nelietojiet vitamīnus, drogas vai citus uztura bagātinātājus, pirms neesat konsultējies ar savu ārstu vai sertificētu dietologu. Daži uztura bagātinātāji var būt bīstami un var pat traucēt ārstēšanu.

8. Ķīmijterapijas izraisītie dzimumdzīves traucējumi un neauglība
Saņemot pretvēža medikamentozo terapiju, pacientiem mēdz samazināties dzimumtieksme, vīriešiem var parādīties erekcijas problēmas, sievietēm var izbeigties mēnešreizes. Ķīmijterapija var izraisīt pārejošo vai neatgriezenisku neauglību, tāpēc pirms citotoksiskās terapijas uzsākšanas ir svarīgi nokonsultēties pie neauglības specialista, ja pacients plāno bērnus turpmākajā dzīvē. Ir dažādi paņēmieni, kas ļauj saglabāt pacientiem spēju vēlāk radīt bērnus. Ķīmijterapijas laikā un kādu laiku pēc tās ir nepieciešams izsargāties no grūtniecības iestāšanas, jo ķīmijterapija var izraisīt smagus traucējumus auglim. Konsultējieties ar savu ārstu par dažādiem izsargāšanas veidiem, lai izvēlētos vispiemērotāko jums un jūsu partnerim. Vīriešiem, kas saņem ķīmijterapiju, ir nepieciešams izmantot prezervatīvu dzimumakta laikā, jo sēklas šķidrumā var būt citotoksisko medikamentu paliekas.
"
Ievads
Medikamentozā terapija ir viens no vēža ārstēšanas veidiem, kas onkoloģiskam pacientam tiek nozīmēts ar onkologa - ķīmijterapeita lēmumu. Medikamentozā terapija darbojas, apturot vai palēninot audzēja šūnu augšanu. Mūsdienu medikamentozā terapija sevī ietver ne tikai vēsturiski vecāku endokrīno jeb hormonālu terapiju un citotoksisku / citostātisku terapiju jeb ķīmijterapiju, bet arī jaunākus terapijas paveidus, kā mērķterapiju, bioloģisko modulatoru terapiju un imūnterapiju. Visbiežāk tiek pielietota ķīmijterapija. Ķīmijterapija ir vēža ārstēšana ar spēcīgas iedarbības ķīmiskiem preparātiem. Parasti tā aptver visu organismu, bet dažkārt ir vērsta uz noteiktiem orgāniem vai audiem.
Apraksts

Ķīmijterapijas mērķis ir ārstēt vēzi:
• samazināt audzēja apjomu pirms ķirurģiskas iejaukšanās vai apstarošanas;
• iznīdēt vēža šūnas, kas varētu būt izkliedētas apkārtējos audos vai orgānos pēc audzēja operācijas (t.i. profilaktiska ķīmijterapija);
• atvieglot vēža simptomus (piemēram, sāpes) vai kontrolēt audzēja augšanu, ja audzējs ir jau izplatījies.

Onkoloģijas klīnikā ārstējam sekojošus onkoloģiskos pacientus:
• ar krūšu kurvja orgānu un videnes ļaundabīgiem audzējiem;
• ar vēdera dobuma orgānu ļaundabīgiem audzējiem;
• ar krūts vēzi;
• ar limfātiskās sistēmas ļaundabīgiem audzējiem (Hodžkina slimība, Nehodžkina limfoma);
• ar sēklinieka vēzi;
• ar urīnpūšļa un priekšdziedzera vēzi;
• ar olnīcu vēzi;
• ar kaulu un mīksto audu ļaundabīgiem audzējiem;
• ar galvas smadzeņu audzējiem;
• ar neskaidras lokalizācijas primāriem un sekundāriem ļaundabīgiem audzējiem.

Medikamentozās terapijas ievadīšanas veidi:
• ievada vēnā ilgstošas infūzijas veidā;
• ievada vēnā, izmantojot šļirci un adatu, tikai dažu minūšu laikā;
• ievada zemādā, izmantojot šļirci un adatu, tikai dažu minūšu laikā;
• ievada artērijā, kas ved tieši pie audzēja perēkļa;
• ievada cerebrospinālajā šķidrumā;
• lieto iekšķīgi (tabletes, kapsulas utt.);
• ievada lokāli urīnpūšļa dobumā;
• ievada lokāli vēdera dobumā;
Ārstēšanas kārtība.

Ķīmijterapiju parasti nozīmē atkārtotu kursu veidā, piemēram, reizi nedēļā vairākas nedēļas pēc kārtas, vai vienu reizi ar trīs līdz četru nedēļu intervālu. Starp kursiem ir atpūtas periods, kad slimnieks nesaņem zāles. Šis periods parasti ilgst nedēļu vai trīs līdz četras nedēļas, tad terapiju turpina. Atpūtas periods ļauj veselajiem audiem atjaunoties un pacientam atgūt spēkus. Kursu skaits var būt dažāds (4-6-8 un vairāk).

Pēc ārstēšanas pabeigšanas pacients atrodas dinamiskā novērošanā pie onkologa - ķīmijterapeita vismaz 5 gadus.

Maksas
Nosaukums
Maksa par ārstēšanu
Cenas
Atdalītājs
vai
Atdalītājs
vai
Atdalītājs
vai